Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   it Negazione 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sessantacinque]

Negazione 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? È-ca-o -’a-ell-? È c___ l________ È c-r- l-a-e-l-? ---------------- È caro l’anello? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. No, ----- -o-- ---to----o. N__ c____ s___ c____ E____ N-, c-s-a s-l- c-n-o E-r-. -------------------------- No, costa solo cento Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Ma-i--ne-h- -o-o---n-uant-. M_ i_ n_ h_ s___ c_________ M- i- n- h- s-l- c-n-u-n-a- --------------------------- Ma io ne ho solo cinquanta. 0
Vai tu jau esi gatava? S-i-pr---o? S__ p______ S-i p-o-t-? ----------- Sei pronto? 0
Nē, vēl nē. N-, -on -nco--. N__ n__ a______ N-, n-n a-c-r-. --------------- No, non ancora. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. S-no -ro-t----- -n-----nto. S___ p_____ f__ u_ m_______ S-n- p-o-t- f-a u- m-m-n-o- --------------------------- Sono pronto fra un momento. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? V-rr--ti----ora -e-l--mi-----a? V_______ a_____ d____ m________ V-r-e-t- a-c-r- d-l-a m-n-s-r-? ------------------------------- Vorresti ancora della minestra? 0
Nē, vairāk negribu. No- non--e-vo------i-. N__ n__ n_ v_____ p___ N-, n-n n- v-g-i- p-ù- ---------------------- No, non ne voglio più. 0
Bet vēl saldējumu. Ma------a -n-gelato. M_ a_____ u_ g______ M- a-c-r- u- g-l-t-. -------------------- Ma ancora un gelato. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? A-iti-q-i d- -a-t- -e-p-? A____ q__ d_ t____ t_____ A-i-i q-i d- t-n-o t-m-o- ------------------------- Abiti qui da tanto tempo? 0
Nē, tikai mēnesi. No--solo-da--n-m-se. N__ s___ d_ u_ m____ N-, s-l- d- u- m-s-. -------------------- No, solo da un mese. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M----n-s-o g-à m-l-------e. M_ c______ g__ m____ g_____ M- c-n-s-o g-à m-l-a g-n-e- --------------------------- Ma conosco già molta gente. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Vai-a c-sa-----n-? V__ a c___ d______ V-i a c-s- d-m-n-? ------------------ Vai a casa domani? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N-,-solo-p-- i----ne---t---ana. N__ s___ p__ i_ f___ s_________ N-, s-l- p-r i- f-n- s-t-i-a-a- ------------------------------- No, solo per il fine settimana. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ma -o----or-o g-- dom----a. M_ i_ r______ g__ d________ M- i- r-t-r-o g-à d-m-n-c-. --------------------------- Ma io ritorno già domenica. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Tua-f---i- è-g-- -dulta? T__ f_____ è g__ a______ T-a f-g-i- è g-à a-u-t-? ------------------------ Tua figlia è già adulta? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-,-ha ap-ena dici----tt- -n-i. N__ h_ a_____ d__________ a____ N-, h- a-p-n- d-c-a-s-t-e a-n-. ------------------------------- No, ha appena diciassette anni. 0
Bet viņai ir jau draugs. Ma--e- -a -ià un-----o. M_ l__ h_ g__ u_ a_____ M- l-i h- g-à u- a-i-o- ----------------------- Ma lei ha già un amico. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!