Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   it Congiunzioni 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [novantasei]

Congiunzioni 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. M- ---o --p-n- ----a -a svegli-. M_ a___ a_____ s____ l_ s_______ M- a-z- a-p-n- s-o-a l- s-e-l-a- -------------------------------- Mi alzo appena suona la sveglia. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. Mi -t-n-- a----- --i-io-- s-u-ia--. M_ s_____ a_____ i_____ a s________ M- s-a-c- a-p-n- i-i-i- a s-u-i-r-. ----------------------------------- Mi stanco appena inizio a studiare. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. S--tt- d- --v-r--- a-p----fac--------an----ni. S_____ d_ l_______ a_____ f_____ s____________ S-e-t- d- l-v-r-r- a-p-n- f-c-i- s-s-a-t-a-n-. ---------------------------------------------- Smetto di lavorare appena faccio sessant’anni. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? Qu-ndo -e---o-a? Q_____ t________ Q-a-d- t-l-f-n-? ---------------- Quando telefona? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. A-p-na--- ----omento -- t----. A_____ h_ u_ m______ d_ t_____ A-p-n- h- u- m-m-n-o d- t-m-o- ------------------------------ Appena ho un momento di tempo. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Lui --le-on--ap-en---a ---po- di --mp-. L__ t_______ a_____ h_ u_ p__ d_ t_____ L-i t-l-f-n- a-p-n- h- u- p-’ d- t-m-o- --------------------------------------- Lui telefona appena ha un po’ di tempo. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Qu-n-- t-m-o-l-------? Q_____ t____ l________ Q-a-t- t-m-o l-v-r-r-? ---------------------- Quanto tempo lavorerà? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. L---re---f--ch---o-rò. L_______ f_____ p_____ L-v-r-r- f-n-h- p-t-ò- ---------------------- Lavorerò finché potrò. 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. Lavo-erò-fi-c-é--arò sa--. L_______ f_____ s___ s____ L-v-r-r- f-n-h- s-r- s-n-. -------------------------- Lavorerò finché sarò sano. 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. St--a letto---v-c- di-l----ar-. S__ a l____ i_____ d_ l________ S-a a l-t-o i-v-c- d- l-v-r-r-. ------------------------------- Sta a letto invece di lavorare. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. L-i-le--e il gi--nale -n-ec- d- cu------. L__ l____ i_ g_______ i_____ d_ c________ L-i l-g-e i- g-o-n-l- i-v-c- d- c-c-n-r-. ----------------------------------------- Lei legge il giornale invece di cucinare. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. L-i st---l bar-i-vece-di --da-e-a cas-. L__ s__ a_ b__ i_____ d_ a_____ a c____ L-i s-a a- b-r i-v-c- d- a-d-r- a c-s-. --------------------------------------- Lui sta al bar invece di andare a casa. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. A q----------ui -b--a--ui. A q_____ s_ l__ a____ q___ A q-a-t- s- l-i a-i-a q-i- -------------------------- A quanto so lui abita qui. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. A-quan-- s---u--m----e è m--ata. A q_____ s_ s__ m_____ è m______ A q-a-t- s- s-a m-g-i- è m-l-t-. -------------------------------- A quanto so sua moglie è malata. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. A qu-n-o-so---i-è -iso--u---o. A q_____ s_ l__ è d___________ A q-a-t- s- l-i è d-s-c-u-a-o- ------------------------------ A quanto so lui è disoccupato. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. No---- -ono s-e---at--i--te--o,-al----e--i --rei -t-to p--tuale. N__ m_ s___ s________ i_ t_____ a_________ s____ s____ p________ N-n m- s-n- s-e-l-a-o i- t-m-o- a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ---------------------------------------------------------------- Non mi sono svegliato in tempo, altrimenti sarei stato puntuale. 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. Av-vo p--s- ---u-o-us,-a----m-nti--are- s--to-pu----le. A____ p____ l_________ a_________ s____ s____ p________ A-e-o p-r-o l-a-t-b-s- a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ------------------------------------------------------- Avevo perso l’autobus, altrimenti sarei stato puntuale. 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. N-- -r--a-o------ra--- --t--menti-s--e- -t-to -u--u-l-. N__ t______ l_ s______ a_________ s____ s____ p________ N-n t-o-a-o l- s-r-d-, a-t-i-e-t- s-r-i s-a-o p-n-u-l-. ------------------------------------------------------- Non trovavo la strada, altrimenti sarei stato puntuale. 0

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!