Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   it Fare la conoscenza

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tre]

Fare la conoscenza

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! C--o! C____ C-a-! ----- Ciao! 0
Labdien! B--n-io-n-! B__________ B-o-g-o-n-! ----------- Buongiorno! 0
Kā klājas? / Kā iet? C-m- -a? C___ v__ C-m- v-? -------- Come va? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Vien--d--l-Eu-o--? V____ d___________ V-e-e d-l-’-u-o-a- ------------------ Viene dall’Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? V-e-e -al--Amer--a? V____ d____________ V-e-e d-l-’-m-r-c-? ------------------- Viene dall’America? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? V--ne--a-l’--i-? V____ d_________ V-e-e d-l-’-s-a- ---------------- Viene dall’Asia? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? I--qua---ho--- allog-i-? I_ q____ h____ a________ I- q-a-e h-t-l a-l-g-i-? ------------------------ In quale hotel alloggia? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? D- q----o-----o è--ui? D_ q_____ t____ è q___ D- q-a-t- t-m-o è q-i- ---------------------- Da quanto tempo è qui? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Per-----to -emp- ----n-? P__ q_____ t____ r______ P-r q-a-t- t-m-o r-m-n-? ------------------------ Per quanto tempo rimane? 0
Vai Jums šeit patīk? L----a-e q-i? L_ p____ q___ L- p-a-e q-i- ------------- Le piace qui? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? È--- va----a? È i_ v_______ È i- v-c-n-a- ------------- È in vacanza? 0
Apciemojiet mani! Mi-ve-ga-- ---va-e! M_ v____ a t_______ M- v-n-a a t-o-a-e- ------------------- Mi venga a trovare! 0
Te ir mana adrese. E--o-i------------z-o. E___ i_ m__ i_________ E-c- i- m-o i-d-r-z-o- ---------------------- Ecco il mio indirizzo. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? C----d-----d-m---? C_ v______ d______ C- v-d-a-o d-m-n-? ------------------ Ci vediamo domani? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Mi --spi-ce---o già un alt-o ---eg-o. M_ d________ h_ g__ u_ a____ i_______ M- d-s-i-c-, h- g-à u- a-t-o i-p-g-o- ------------------------------------- Mi dispiace, ho già un altro impegno. 0
Atā! / Čau! C-a-! C____ C-a-! ----- Ciao! 0
Uz redzēšanos! Ar--ve-er-i! A___________ A-r-v-d-r-i- ------------ Arrivederci! 0
Uz drīzu redzēšanos! A----s--! A p______ A p-e-t-! --------- A presto! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…