Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   it Pronomi possessivi 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [sessantasei]

Pronomi possessivi 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
es – mans i--– -l --o ---a -ia io – il mio / la mia i- – i- m-o / l- m-a -------------------- io – il mio / la mia 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. N-n t--vo-la--i- c-i-ve. Non trovo la mia chiave. N-n t-o-o l- m-a c-i-v-. ------------------------ Non trovo la mia chiave. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Non t---o-il--i- bi-l-etto. Non trovo il mio biglietto. N-n t-o-o i- m-o b-g-i-t-o- --------------------------- Non trovo il mio biglietto. 0
tu – tavs t----i- t-o-/--- t-a tu – il tuo / la tua t- – i- t-o / l- t-a -------------------- tu – il tuo / la tua 0
Vai tu atradi savu atslēgu? H-i t----t---a -u--ch--ve? Hai trovato la tua chiave? H-i t-o-a-o l- t-a c-i-v-? -------------------------- Hai trovato la tua chiave? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Hai-tro--t---- --o -ig-iet--? Hai trovato il tuo biglietto? H-i t-o-a-o i- t-o b-g-i-t-o- ----------------------------- Hai trovato il tuo biglietto? 0
viņš – viņa lu- ---l ----- la s-a lui – il suo / la sua l-i – i- s-o / l- s-a --------------------- lui – il suo / la sua 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? S-i dov---la--u--chiav-? Sai dov’è la sua chiave? S-i d-v-è l- s-a c-i-v-? ------------------------ Sai dov’è la sua chiave? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? S-i -o-’- -l su- --glie--o? Sai dov’è il suo biglietto? S-i d-v-è i- s-o b-g-i-t-o- --------------------------- Sai dov’è il suo biglietto? 0
viņa – viņas l-i---il s---/ l--s-a lei – il suo / la sua l-i – i- s-o / l- s-a --------------------- lei – il suo / la sua 0
Viņai ir pazudusi nauda. I- -uo --n----- -par-to. Il suo denaro è sparito. I- s-o d-n-r- è s-a-i-o- ------------------------ Il suo denaro è sparito. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. E -n-he l- --a-----a-------d--- -o- c-è-pi-. E anche la sua carta di credito non c’è più. E a-c-e l- s-a c-r-a d- c-e-i-o n-n c-è p-ù- -------------------------------------------- E anche la sua carta di credito non c’è più. 0
mēs – mūsu n---– ---n-s-ro noi – il nostro n-i – i- n-s-r- --------------- noi – il nostro 0
Mūsu vectētiņš ir slims. Il n-s--o-n-nn--è--a-a-o. Il nostro nonno è malato. I- n-s-r- n-n-o è m-l-t-. ------------------------- Il nostro nonno è malato. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. La-no-tra ----a --a-b-n-. La nostra nonna sta bene. L- n-s-r- n-n-a s-a b-n-. ------------------------- La nostra nonna sta bene. 0
jūs – jūsu voi-–--l v--t-o voi – il vostro v-i – i- v-s-r- --------------- voi – il vostro 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? B-mb-------v-- i- -----o-----? Bambini, dov’è il vostro papà? B-m-i-i- d-v-è i- v-s-r- p-p-? ------------------------------ Bambini, dov’è il vostro papà? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? B---ini- dov’è-l- ---t-----mma? Bambini, dov’è la vostra mamma? B-m-i-i- d-v-è l- v-s-r- m-m-a- ------------------------------- Bambini, dov’è la vostra mamma? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!