Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   it Le ore

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [otto]

Le ore

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! S--s-! S_____ S-u-i- ------ Scusi! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Che -r-------- -r--s-n--- -er f-v---? C__ o__ è (___ o__ s_____ p__ f______ C-e o-a è (-h- o-e s-n-)- p-r f-v-r-? ------------------------------------- Che ora è (Che ore sono), per favore? 0
Liels paldies. Gra--e mil-e. G_____ m_____ G-a-i- m-l-e- ------------- Grazie mille. 0
Pulkstenis ir viens. È-l--n-. È l_____ È l-u-a- -------- È l’una. 0
Pulkstenis ir divi. S--- ----u-. S___ l_ d___ S-n- l- d-e- ------------ Sono le due. 0
Pulkstenis ir trīs. So---le-t-e. S___ l_ t___ S-n- l- t-e- ------------ Sono le tre. 0
Pulkstenis ir četri. S-----e----t-ro. S___ l_ q_______ S-n- l- q-a-t-o- ---------------- Sono le quattro. 0
Pulkstenis ir pieci. S-------c-----. S___ l_ c______ S-n- l- c-n-u-. --------------- Sono le cinque. 0
Pulkstenis ir seši. S--o--e -ei. S___ l_ s___ S-n- l- s-i- ------------ Sono le sei. 0
Pulkstenis ir septiņi. S-no-le--et--. S___ l_ s_____ S-n- l- s-t-e- -------------- Sono le sette. 0
Pulkstenis ir astoņi. S-----e --to. S___ l_ o____ S-n- l- o-t-. ------------- Sono le otto. 0
Pulkstenis ir deviņi. S-----e no--. S___ l_ n____ S-n- l- n-v-. ------------- Sono le nove. 0
Pulkstenis ir desmit. S-------diec-. S___ l_ d_____ S-n- l- d-e-i- -------------- Sono le dieci. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. Sono--e-un--ci. S___ l_ u______ S-n- l- u-d-c-. --------------- Sono le undici. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Son- -----d-ci (è-m---o-i-rno- è m---a--tt--. S___ l_ d_____ (_ m___________ è m___________ S-n- l- d-d-c- (- m-z-o-i-r-o- è m-z-a-o-t-)- --------------------------------------------- Sono le dodici (è mezzogiorno, è mezzanotte). 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. U-------o-h- se--anta-s-co-d-. U_ m_____ h_ s_______ s_______ U- m-n-t- h- s-s-a-t- s-c-n-i- ------------------------------ Un minuto ha sessanta secondi. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. Un’ora ---s-s-a-----inuti. U_____ h_ s_______ m______ U-’-r- h- s-s-a-t- m-n-t-. -------------------------- Un’ora ha sessanta minuti. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. U----or-o ha---n-iq--t----o--. U_ g_____ h_ v___________ o___ U- g-o-n- h- v-n-i-u-t-r- o-e- ------------------------------ Un giorno ha ventiquattro ore. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!