Lielākā daļa cilvēku ir vai nu optimisti, vai pesimisti.
To var teikt arī par valodām.
Zinātnieki atkārtoti analizē valodu leksiku.
Un tie nokļūst pie pārsteidzosiem rezultātiem.
Pimēram, angļu valodā ir vairāk negatīvu vārdu nekā pozitīvu.
Negatīvās emocijas vārdu angļu leksikā ir pat divas reizes vairāk.
Rietumnieku sabiedrībās leksika ietekmē runātājus.
Cilvēki biži žēlojas par kaut ko.
Kā arī, viņi bieži kritizē.
Līdz ar to valodai, kuru viņi izmanto, ir negatīva nokrāsa.
Bet no otras puses, negatīvi vārdi ir interesanti.
Tie sastāv no vairāk informācijas kā pozitīvie vārdi.
Iemesls iespējams meklējams mūsu evolūcijā.
Visām dzīvām būtnēm vienmēr ir bijis svarīgi atpazīt briesmas.
Tiem riska apstākļos vajadzēja ātri reaģēt.
Bez tam arī citiem paziņot par draudošajām briesmām.
Tādēļ bija nepieciešams ļoti ātri nodot informāciju.
Ar pēc iespējas mazāk vārdiem vajadzēja pateikt pēc iespējas vairāk.
Izņemot to, negatīvai valodai nav nekādu priekšrocību.
To jebkurš var iedomāties.
Cilvēkus, kuri runā tikai negatīvi, noteikti nav pārāk iecienīti.
Bez tam, negatīv valoda ietekmē arī mūsu emocijas.
Savukārt pozitīva valoda var pozitīvi ietekmēt mūsu emocijas.
Cilvēki, kuri vienmēr ir pozitīvi, gūst vairāk panākumus savā karjerā.
Mums jāizmanto mūsu valoda uzmanīgāk.
Tādēļ, ka mēs izvēlamies pāši savu vārdu krājumu.
Un, ar savas valodas palīdzību, mēs izveidojam savu realitāti.
Tātad: runājiet pozitīvi!