좀---주시-어-?
좀 도와주시겠어요?
좀 도-주-겠-요-
----------
좀 도와주시겠어요? 0 j-m-d-waj-sige---e---?jom dowajusigess-eoyo?j-m d-w-j-s-g-s---o-o-----------------------jom dowajusigess-eoyo?
그--다- ---으--백-미---세-.
그런 다음 오른쪽으로 백 미터 가세요.
그- 다- 오-쪽-로 백 미- 가-요-
---------------------
그런 다음 오른쪽으로 백 미터 가세요. 0 g-u-e-- d--eu- o-eu--j---e--o-b-eg m--------ey-.geuleon da-eum oleunjjog-eulo baeg miteo gaseyo.g-u-e-n d---u- o-e-n-j-g-e-l- b-e- m-t-o g-s-y-.------------------------------------------------geuleon da-eum oleunjjog-eulo baeg miteo gaseyo.
제 차를 -라-도--요.
제 차를 따라와도 돼요.
제 차- 따-와- 돼-.
-------------
제 차를 따라와도 돼요. 0 je---al-ul-tt-la--do ----y-.je chaleul ttalawado dwaeyo.j- c-a-e-l t-a-a-a-o d-a-y-.----------------------------je chaleul ttalawado dwaeyo.
세--째----이--- --- 가--.
세 번째 신호등이 나올 때까지 가세요.
세 번- 신-등- 나- 때-지 가-요-
---------------------
세 번째 신호등이 나올 때까지 가세요. 0 s- b-o----- --nh--e-ng-i--ao---ta-kk--- g-sey-.se beonjjae sinhodeung-i naol ttaekkaji gaseyo.s- b-o-j-a- s-n-o-e-n--- n-o- t-a-k-a-i g-s-y-.-----------------------------------------------se beonjjae sinhodeung-i naol ttaekkaji gaseyo.
그런--음-오----처음 ----어---.
그런 다음 오른쪽에 처음 길로 들어가세요.
그- 다- 오-쪽- 처- 길- 들-가-요-
-----------------------
그런 다음 오른쪽에 처음 길로 들어가세요. 0 g---e-n-da-e-- o-e-njj---e-cheo-u----l-- -e---e-g-seyo.geuleon da-eum oleunjjog-e cheoeum gillo deul-eogaseyo.g-u-e-n d---u- o-e-n-j-g-e c-e-e-m g-l-o d-u---o-a-e-o--------------------------------------------------------geuleon da-eum oleunjjog-e cheoeum gillo deul-eogaseyo.
그냥-마-막-역에서--리--.
그냥 마지막 역에서 내리세요.
그- 마-막 역-서 내-세-.
----------------
그냥 마지막 역에서 내리세요. 0 geun-an- -a--mag --o---seo n--lise-o.geunyang majimag yeog-eseo naeliseyo.g-u-y-n- m-j-m-g y-o---s-o n-e-i-e-o--------------------------------------geunyang majimag yeog-eseo naeliseyo.
Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu.
Arī dzīvniekiem ir sava valoda.
Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki.
Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju.
Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda.
Pat termīti sazinās viens ar otru.
Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes.
Tā viņi brīdina viens otru.
Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam.
Bitas sarunajas viena ar otru dejojot.
Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu.
Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā.
Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas.
Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus.
Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt.
Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas.
Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem.
Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli.
Bez tam, tie izmanto dažādus žestus.
Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu.
Viņi zina, kad suns ir laimīgs.
Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens.
Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas.
Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji.
Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk.
Bet viņi tikai pārprot viens otru.
Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas.
Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…