Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   ko 뭘 해야 해요

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [일흔둘]

72 [ilheundul]

뭘 해야 해요

[mwol haeya haeyo]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu korejiešu Spēlēt Vairāk
vajadzēt 해야 해요 해야 해요 해- 해- ----- 해야 해요 0
haey- h--yo haeya haeyo h-e-a h-e-o ----------- haeya haeyo
Man jānosūta vēstule. 저- - --- --야 -요. 저는 그 편지를 부쳐야 해요. 저- 그 편-를 부-야 해-. ---------------- 저는 그 편지를 부쳐야 해요. 0
j-on--- ge----e--jil--l-buc--eo-- --ey-. jeoneun geu pyeonjileul buchyeoya haeyo. j-o-e-n g-u p-e-n-i-e-l b-c-y-o-a h-e-o- ---------------------------------------- jeoneun geu pyeonjileul buchyeoya haeyo.
Man jāsamaksā par viesnīcu. 저는--텔비- 내--해-. 저는 호텔비를 내야 해요. 저- 호-비- 내- 해-. -------------- 저는 호텔비를 내야 해요. 0
j-o-----ho-------u- n--y--h-e--. jeoneun hotelbileul naeya haeyo. j-o-e-n h-t-l-i-e-l n-e-a h-e-o- -------------------------------- jeoneun hotelbileul naeya haeyo.
Tev agri jāceļas. 당----찍--어-야 해요. 당신은 일찍 일어나야 해요. 당-은 일- 일-나- 해-. --------------- 당신은 일찍 일어나야 해요. 0
d--gsin-eu--i--jig-----o-a-a --eyo. dangsin-eun iljjig il-eonaya haeyo. d-n-s-n-e-n i-j-i- i---o-a-a h-e-o- ----------------------------------- dangsin-eun iljjig il-eonaya haeyo.
Tev daudz jāstrādā. 당신은 일을 -- -- 해-. 당신은 일을 많이 해야 해요. 당-은 일- 많- 해- 해-. ---------------- 당신은 일을 많이 해야 해요. 0
d-n-sin-eu- i----- ------ ha-ya-----o. dangsin-eun il-eul manh-i haeya haeyo. d-n-s-n-e-n i---u- m-n--- h-e-a h-e-o- -------------------------------------- dangsin-eun il-eul manh-i haeya haeyo.
Tev jābūt precīzam. 당신은 시간- --- 해요. 당신은 시간을 지켜야 해요. 당-은 시-을 지-야 해-. --------------- 당신은 시간을 지켜야 해요. 0
dan--in--u-----a--e----iky--y- -ae--. dangsin-eun sigan-eul jikyeoya haeyo. d-n-s-n-e-n s-g-n-e-l j-k-e-y- h-e-o- ------------------------------------- dangsin-eun sigan-eul jikyeoya haeyo.
Viņam jāuzpilda degviela. 그는 기름을-넣-야--요. 그는 기름을 넣어야 해요. 그- 기-을 넣-야 해-. -------------- 그는 기름을 넣어야 해요. 0
geune-n--i--um-----n--h--oya--a-y-. geuneun gileum-eul neoh-eoya haeyo. g-u-e-n g-l-u---u- n-o---o-a h-e-o- ----------------------------------- geuneun gileum-eul neoh-eoya haeyo.
Viņam jāsalabo mašīna. 그는-그--동차를---야 해-. 그는 그 자동차를 고쳐야 해요. 그- 그 자-차- 고-야 해-. ----------------- 그는 그 자동차를 고쳐야 해요. 0
g-u-e-n geu ja----ch-leu- -ochy-o-a-h-e-o. geuneun geu jadongchaleul gochyeoya haeyo. g-u-e-n g-u j-d-n-c-a-e-l g-c-y-o-a h-e-o- ------------------------------------------ geuneun geu jadongchaleul gochyeoya haeyo.
Viņam jānomazgā mašīna. 그--- -동-를---해- -요. 그는 그 자동차를 세차해야 해요. 그- 그 자-차- 세-해- 해-. ------------------ 그는 그 자동차를 세차해야 해요. 0
g-u-e-n ge- -adon-ch-leul s--hahae---ha---. geuneun geu jadongchaleul sechahaeya haeyo. g-u-e-n g-u j-d-n-c-a-e-l s-c-a-a-y- h-e-o- ------------------------------------------- geuneun geu jadongchaleul sechahaeya haeyo.
Viņai jāiepērkas. 그녀는 쇼핑을 -- 해-. 그녀는 쇼핑을 해야 해요. 그-는 쇼-을 해- 해-. -------------- 그녀는 쇼핑을 해야 해요. 0
ge-n-e--e-- syo---g--------ya hae--. geunyeoneun syoping-eul haeya haeyo. g-u-y-o-e-n s-o-i-g-e-l h-e-a h-e-o- ------------------------------------ geunyeoneun syoping-eul haeya haeyo.
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. 그녀- 아파트를 -소-야--요. 그녀는 아파트를 청소해야 해요. 그-는 아-트- 청-해- 해-. ----------------- 그녀는 아파트를 청소해야 해요. 0
g-un--o-eun a-a-eul----c-eo----hae-- h-e--. geunyeoneun apateuleul cheongsohaeya haeyo. g-u-y-o-e-n a-a-e-l-u- c-e-n-s-h-e-a h-e-o- ------------------------------------------- geunyeoneun apateuleul cheongsohaeya haeyo.
Viņai jāmazgā veļa. 그녀는 빨래를-해야 해요. 그녀는 빨래를 해야 해요. 그-는 빨-를 해- 해-. -------------- 그녀는 빨래를 해야 해요. 0
g----eon-----pal-a-l--l--a--- h-e-o. geunyeoneun ppallaeleul haeya haeyo. g-u-y-o-e-n p-a-l-e-e-l h-e-a h-e-o- ------------------------------------ geunyeoneun ppallaeleul haeya haeyo.
Mums tūlīt jāiet uz skolu. 우-는 당- 학교에 -- --. 우리는 당장 학교에 가야 해요. 우-는 당- 학-에 가- 해-. ----------------- 우리는 당장 학교에 가야 해요. 0
u-in-u- -----an- hag-y-e ga---hae-o. ulineun dangjang haggyoe gaya haeyo. u-i-e-n d-n-j-n- h-g-y-e g-y- h-e-o- ------------------------------------ ulineun dangjang haggyoe gaya haeyo.
Mums tūlīt jāiet uz darbu. 우리는--장 -장- ---해-. 우리는 당장 직장에 가야 해요. 우-는 당- 직-에 가- 해-. ----------------- 우리는 당장 직장에 가야 해요. 0
ulineu----ngja-g --g---g---ga-a-----o. ulineun dangjang jigjang-e gaya haeyo. u-i-e-n d-n-j-n- j-g-a-g-e g-y- h-e-o- -------------------------------------- ulineun dangjang jigjang-e gaya haeyo.
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. 우리- 당- -원에--- 해-. 우리는 당장 병원에 가야 해요. 우-는 당- 병-에 가- 해-. ----------------- 우리는 당장 병원에 가야 해요. 0
ul--eun--angj------e-n--w---- -aya-ha--o. ulineun dangjang byeong-won-e gaya haeyo. u-i-e-n d-n-j-n- b-e-n---o--- g-y- h-e-o- ----------------------------------------- ulineun dangjang byeong-won-e gaya haeyo.
Jums jāgaida autobuss. 당신-은-버-----려--해요. 당신들은 버스를 기다려야 해요. 당-들- 버-를 기-려- 해-. ----------------- 당신들은 버스를 기다려야 해요. 0
dan--in-e----un -e--e-leul--idal--o---h-ey-. dangsindeul-eun beoseuleul gidalyeoya haeyo. d-n-s-n-e-l-e-n b-o-e-l-u- g-d-l-e-y- h-e-o- -------------------------------------------- dangsindeul-eun beoseuleul gidalyeoya haeyo.
Jums jāgaida vilciens. 당신들----를 -----해요. 당신들은 기차를 기다려야 해요. 당-들- 기-를 기-려- 해-. ----------------- 당신들은 기차를 기다려야 해요. 0
da-gs----u--eun-g----l--- --d--y---a-ha---. dangsindeul-eun gichaleul gidalyeoya haeyo. d-n-s-n-e-l-e-n g-c-a-e-l g-d-l-e-y- h-e-o- ------------------------------------------- dangsindeul-eun gichaleul gidalyeoya haeyo.
Jums jāgaida taksometrs. 당신들은 택-----려야-해요. 당신들은 택시를 기다려야 해요. 당-들- 택-를 기-려- 해-. ----------------- 당신들은 택시를 기다려야 해요. 0
da--s--d--l-eu- -a----l----gi---ye-y--ha---. dangsindeul-eun taegsileul gidalyeoya haeyo. d-n-s-n-e-l-e-n t-e-s-l-u- g-d-l-e-y- h-e-o- -------------------------------------------- dangsindeul-eun taegsileul gidalyeoya haeyo.

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…