기차- --시-----?
기차가 몇 시에 떠나요?
기-가 몇 시- 떠-요-
-------------
기차가 몇 시에 떠나요? 0 g---a-a---eo-h -ie-tt---a-o?gichaga myeoch sie tteonayo?g-c-a-a m-e-c- s-e t-e-n-y-?----------------------------gichaga myeoch sie tteonayo?
기-가-몇-시에 베--에-도착-요?
기차가 몇 시에 베를린에 도착해요?
기-가 몇 시- 베-린- 도-해-?
-------------------
기차가 몇 시에 베를린에 도착해요? 0 gi-h--- mye-c- sie-bele---i--- d-c-----e--?gichaga myeoch sie beleullin-e dochaghaeyo?g-c-a-a m-e-c- s-e b-l-u-l-n-e d-c-a-h-e-o--------------------------------------------gichaga myeoch sie beleullin-e dochaghaeyo?
이--제 --- - 같--.
이건 제 자리인 것 같아요.
이- 제 자-인 것 같-요-
---------------
이건 제 자리인 것 같아요. 0 i-e-- j- ja-ii--g--s-ga---y-.igeon je jaliin geos gat-ayo.i-e-n j- j-l-i- g-o- g-t-a-o------------------------------igeon je jaliin geos gat-ayo.
당-이-제-자리- 앉--있은---같아-.
당신이 제 자리에 앉아 있은 것 같아요.
당-이 제 자-에 앉- 있- 것 같-요-
----------------------
당신이 제 자리에 앉아 있은 것 같아요. 0 d---sin-i-j---al-e an--- --s-eu- ---s --t-ayo.dangsin-i je jalie anj-a iss-eun geos gat-ayo.d-n-s-n-i j- j-l-e a-j-a i-s-e-n g-o- g-t-a-o-----------------------------------------------dangsin-i je jalie anj-a iss-eun geos gat-ayo.
읽을 -- 있어-?
읽을 것이 있어요?
읽- 것- 있-요-
----------
읽을 것이 있어요? 0 i---eul-ge-s-- --s--oyo?ilg-eul geos-i iss-eoyo?i-g-e-l g-o--- i-s-e-y-?------------------------ilg-eul geos-i iss-eoyo?
여-서--을 -------을-살 - 있어요?
여기서 먹을 것과 마실 것을 살 수 있어요?
여-서 먹- 것- 마- 것- 살 수 있-요-
------------------------
여기서 먹을 것과 마실 것을 살 수 있어요? 0 ye-g-s-- m-o----l -e--g-a-m-si- -e-s-e---sal--u-i-s--o-o?yeogiseo meog-eul geosgwa masil geos-eul sal su iss-eoyo?y-o-i-e- m-o---u- g-o-g-a m-s-l g-o---u- s-l s- i-s-e-y-?---------------------------------------------------------yeogiseo meog-eul geosgwa masil geos-eul sal su iss-eoyo?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu?
여기서 먹을 것과 마실 것을 살 수 있어요?
yeogiseo meog-eul geosgwa masil geos-eul sal su iss-eoyo?
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.