Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   sl Vprašati za pot

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [štirideset]

Vprašati za pot

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! O----t--e! O_________ O-r-s-i-e- ---------- Oprostite! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Al---i---h-o----aga-e? A__ m_ l____ p________ A-i m- l-h-o p-m-g-t-? ---------------------- Ali mi lahko pomagate? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Kje -------j-ka--n--d---a -estavr-cija? K__ j_ t____ k_____ d____ r____________ K-e j- t-k-j k-k-n- d-b-a r-s-a-r-c-j-? --------------------------------------- Kje je tukaj kakšna dobra restavracija? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Tam--a v-------oj---e--a le-o. T__ n_ v_____ p______ n_ l____ T-m n- v-g-l- p-j-i-e n- l-v-. ------------------------------ Tam na vogalu pojdite na levo. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Pot-m-p----te--alo n----n--t. P____ p______ m___ n_________ P-t-m p-j-i-e m-l- n-r-v-o-t- ----------------------------- Potem pojdite malo naravnost. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. Pot-m-p---ite st--met--v na --s--. P____ p______ s__ m_____ n_ d_____ P-t-m p-j-i-e s-o m-t-o- n- d-s-o- ---------------------------------- Potem pojdite sto metrov na desno. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. L-hko g---t- tudi z av-obus--. L____ g_____ t___ z a_________ L-h-o g-e-t- t-d- z a-t-b-s-m- ------------------------------ Lahko greste tudi z avtobusom. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. L---o-g---t- tu-i-- t----aj-m. L____ g_____ t___ s t_________ L-h-o g-e-t- t-d- s t-a-v-j-m- ------------------------------ Lahko greste tudi s tramvajem. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. La-ko ----u-- -n-s-a-no -e--et---a--a-o. L____ s_ t___ e________ p______ z_ m____ L-h-o s- t-d- e-o-t-v-o p-l-e-e z- m-n-. ---------------------------------------- Lahko se tudi enostavno peljete za mano. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? K-----rid----- -o-om-tn--- s------a? K___ p_____ d_ n__________ s________ K-k- p-i-e- d- n-g-m-t-e-a s-a-i-n-? ------------------------------------ Kako pridem do nogometnega stadiona? 0
Brauciet pāri tiltam! P-e-k---e m--t! P________ m____ P-e-k-j-e m-s-! --------------- Prečkajte most! 0
Brauciet cauri tunelim! P--jite s-o-- -u-e-! P______ s____ t_____ P-l-i-e s-o-i t-n-l- -------------------- Peljite skozi tunel! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Pe--i-e--e d--t-etjega-sem---rj-. P______ s_ d_ t_______ s_________ P-l-i-e s- d- t-e-j-g- s-m-f-r-a- --------------------------------- Peljite se do tretjega semaforja. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. P-t-- zavi--e-v --vo-ul-c--na --s--. P____ z______ v p___ u____ n_ d_____ P-t-m z-v-j-e v p-v- u-i-o n- d-s-i- ------------------------------------ Potem zavijte v prvo ulico na desni. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Z--e- p-lj-t- n--avno-- -e--n--l-d----kri----e. Z____ p______ n________ č__ n________ k________ Z-t-m p-l-i-e n-r-v-o-t č-z n-s-e-n-e k-i-i-č-. ----------------------------------------------- Zatem peljite naravnost čez naslednje križišče. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Op---t--e---ako-pridem-n- l-ta-išče? O_________ k___ p_____ n_ l_________ O-r-s-i-e- k-k- p-i-e- n- l-t-l-š-e- ------------------------------------ Oprostite, kako pridem na letališče? 0
Vislabāk brauciet ar metro. Na----j-------- g-e-te s --dze-sk- -e-ez--co (- m-troj-m). N_______ j__ d_ g_____ s p________ ž________ (_ m_________ N-j-o-j- j-, d- g-e-t- s p-d-e-s-o ž-l-z-i-o (- m-t-o-e-)- ---------------------------------------------------------- Najbolje je, da greste s podzemsko železnico (z metrojem). 0
Brauciet līdz gala stacijai! P-lj-t---e e-o----n- -- k-nč-e-po--a-e. P______ s_ e________ d_ k_____ p_______ P-l-i-e s- e-o-t-v-o d- k-n-n- p-s-a-e- --------------------------------------- Peljite se enostavno do končne postaje. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…