Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   hi अनिवार्य क्रिया

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

७२ [बहत्तर]

72 [bahattar]

अनिवार्य क्रिया

[anivaary kriya]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
vajadzēt अन-व-र्--ब-त-ं अ____ बा_ अ-ि-ा-्- ब-त-ं -------------- अनिवार्य बातें 0
an------ ba--en a_______ b_____ a-i-a-r- b-a-e- --------------- anivaary baaten
Man jānosūta vēstule. मु-----्--भे-न- -ै मु_ प__ भे__ है म-झ- प-्- भ-ज-ा ह- ------------------ मुझे पत्र भेजना है 0
muj-e--a-r-bh--ana --i m____ p___ b______ h__ m-j-e p-t- b-e-a-a h-i ---------------------- mujhe patr bhejana hai
Man jāsamaksā par viesnīcu. मुझे हो----- -ैस- -----हैं मु_ हो__ को पै_ दे_ हैं म-झ- ह-ट- क- प-स- द-न- ह-ं -------------------------- मुझे होटल को पैसे देने हैं 0
muj-e hota- -o-p-is---e-- ---n m____ h____ k_ p____ d___ h___ m-j-e h-t-l k- p-i-e d-n- h-i- ------------------------------ mujhe hotal ko paise dene hain
Tev agri jāceļas. त--्हे- -ल------ना है तु__ ज__ ज__ है त-म-ह-ं ज-्-ी ज-न- ह- --------------------- तुम्हें जल्दी जगना है 0
t-mhen j-ldee-jag--- h-i t_____ j_____ j_____ h__ t-m-e- j-l-e- j-g-n- h-i ------------------------ tumhen jaldee jagana hai
Tev daudz jāstrādā. तुम--ें--ह-त क-- -र-ा--ै तु__ ब__ का_ क__ है त-म-ह-ं ब-ु- क-म क-न- ह- ------------------------ तुम्हें बहुत काम करना है 0
t-mh-n b--u- -a----a--na hai t_____ b____ k___ k_____ h__ t-m-e- b-h-t k-a- k-r-n- h-i ---------------------------- tumhen bahut kaam karana hai
Tev jābūt precīzam. त----ें समय प- ज-न---ै तु__ स__ प_ जा_ है त-म-ह-ं स-य प- ज-न- ह- ---------------------- तुम्हें समय पर जाना है 0
t----- s--a- p-r-j--n- hai t_____ s____ p__ j____ h__ t-m-e- s-m-y p-r j-a-a h-i -------------------------- tumhen samay par jaana hai
Viņam jāuzpilda degviela. उ--- ---्रोल ल-न--है उ__ पे___ ले_ है उ-क- प-ट-र-ल ल-न- ह- -------------------- उसको पेट्रोल लेना है 0
u-a-o p-tr-- l--a hai u____ p_____ l___ h__ u-a-o p-t-o- l-n- h-i --------------------- usako petrol lena hai
Viņam jāsalabo mašīna. उसक-------गाड़ी --क--र-ी है उ__ अ__ गा_ ठी_ क__ है उ-क- अ-न- ग-ड-ी ठ-क क-न- ह- --------------------------- उसको अपनी गाड़ी ठीक करनी है 0
us-ko-a----e--a-d-e t--e--k-r-ne- -ai u____ a_____ g_____ t____ k______ h__ u-a-o a-a-e- g-a-e- t-e-k k-r-n-e h-i ------------------------------------- usako apanee gaadee theek karanee hai
Viņam jānomazgā mašīna. उ------न- ग-ड़--ध-नी--ै उ__ अ__ गा_ धो_ है उ-क- अ-न- ग-ड-ी ध-न- ह- ----------------------- उसको अपनी गाड़ी धोनी है 0
usako------e gaa-e- -ho--e --i u____ a_____ g_____ d_____ h__ u-a-o a-a-e- g-a-e- d-o-e- h-i ------------------------------ usako apanee gaadee dhonee hai
Viņai jāiepērkas. उसको खर-द-र---र-- है उ__ ख___ क__ है उ-क- ख-ी-ा-ी क-न- ह- -------------------- उसको खरीदारी करनी है 0
u-----k-a---daa-e--k-r-n-e h-i u____ k___________ k______ h__ u-a-o k-a-e-d-a-e- k-r-n-e h-i ------------------------------ usako khareedaaree karanee hai
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. उ-को घर सा----न--है उ__ घ_ सा_ क__ है उ-क- घ- स-फ़ क-न- ह- ------------------- उसको घर साफ़ करना है 0
u---o----r -aaf-k-r-na hai u____ g___ s___ k_____ h__ u-a-o g-a- s-a- k-r-n- h-i -------------------------- usako ghar saaf karana hai
Viņai jāmazgā veļa. उसक---प-े-ध-न---ैं उ__ क__ धो_ हैं उ-क- क-ड़- ध-न- ह-ं ------------------ उसको कपड़े धोने हैं 0
u------a-----d-o-e-h-in u____ k_____ d____ h___ u-a-o k-p-d- d-o-e h-i- ----------------------- usako kapade dhone hain
Mums tūlīt jāiet uz skolu. हम-ं त--ंत---ठ---ा ज--ा -ै ह_ तु__ पा___ जा_ है ह-े- त-र-त प-ठ-ा-ा ज-न- ह- -------------------------- हमें तुरंत पाठशाला जाना है 0
ha-e---ur-nt --at--s-a--- jaan----i h____ t_____ p___________ j____ h__ h-m-n t-r-n- p-a-h-s-a-l- j-a-a h-i ----------------------------------- hamen turant paathashaala jaana hai
Mums tūlīt jāiet uz darbu. ह--ं--ु-ंत ----प---ाना--ै ह_ तु__ का_ प_ जा_ है ह-े- त-र-त क-म प- ज-न- ह- ------------------------- हमें तुरंत काम पर जाना है 0
h--e---u--n- ------ar ------h-i h____ t_____ k___ p__ j____ h__ h-m-n t-r-n- k-a- p-r j-a-a h-i ------------------------------- hamen turant kaam par jaana hai
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. हमें तु-ंत --क्टर-के --स ज-ना -ै ह_ तु__ डॉ___ के पा_ जा_ है ह-े- त-र-त ड-क-ट- क- प-स ज-न- ह- -------------------------------- हमें तुरंत डॉक्टर के पास जाना है 0
ha-en -uran- d--t-- k----as -aa-a h-i h____ t_____ d_____ k_ p___ j____ h__ h-m-n t-r-n- d-k-a- k- p-a- j-a-a h-i ------------------------------------- hamen turant doktar ke paas jaana hai
Jums jāgaida autobuss. त-म--ोगो- -ो ब- ---प--त-क--ा---न---ै तु_ लो_ को ब_ की प्____ क__ है त-म ल-ग-ं क- ब- क- प-र-ी-्-ा क-न- ह- ------------------------------------ तुम लोगों को बस की प्रतीक्षा करनी है 0
t-m lo--- -o --s--e- ----e--s---k-r-nee hai t__ l____ k_ b__ k__ p_________ k______ h__ t-m l-g-n k- b-s k-e p-a-e-k-h- k-r-n-e h-i ------------------------------------------- tum logon ko bas kee prateeksha karanee hai
Jums jāgaida vilciens. तु- --ग---को--्र-- क--प-रत---षा-करनी-है तु_ लो_ को ट्__ की प्____ क__ है त-म ल-ग-ं क- ट-र-न क- प-र-ी-्-ा क-न- ह- --------------------------------------- तुम लोगों को ट्रेन की प्रतीक्षा करनी है 0
t-- l-----ko-t-e--kee --a--ek-ha -a----e--ai t__ l____ k_ t___ k__ p_________ k______ h__ t-m l-g-n k- t-e- k-e p-a-e-k-h- k-r-n-e h-i -------------------------------------------- tum logon ko tren kee prateeksha karanee hai
Jums jāgaida taksometrs. तुम-ल--ों-को ट-क-स------्रती--षा-क--- है तु_ लो_ को टै__ की प्____ क__ है त-म ल-ग-ं क- ट-क-स- क- प-र-ी-्-ा क-न- ह- ---------------------------------------- तुम लोगों को टैक्सी की प्रतीक्षा करनी है 0
t-m-----n--o -a----- ke- ---------- -a---ee hai t__ l____ k_ t______ k__ p_________ k______ h__ t-m l-g-n k- t-i-s-e k-e p-a-e-k-h- k-r-n-e h-i ----------------------------------------------- tum logon ko taiksee kee prateeksha karanee hai

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…