Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   sl nekaj morati

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [dvainsedemdeset]

nekaj morati

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
vajadzēt mo--ti morati m-r-t- ------ morati 0
Man jānosūta vēstule. M---m o-p--la-i-t---i---. Moram odposlati to pismo. M-r-m o-p-s-a-i t- p-s-o- ------------------------- Moram odposlati to pismo. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. M---m-p-ačat---ot-l. Moram plačati hotel. M-r-m p-a-a-i h-t-l- -------------------- Moram plačati hotel. 0
Tev agri jāceļas. Mora--zgod-j -s-a-i. Moraš zgodaj vstati. M-r-š z-o-a- v-t-t-. -------------------- Moraš zgodaj vstati. 0
Tev daudz jāstrādā. Mo-a- v--iko --l-ti. Moraš veliko delati. M-r-š v-l-k- d-l-t-. -------------------- Moraš veliko delati. 0
Tev jābūt precīzam. Mor-- b--- -oč---- t-č-a. Moraš biti točen / točna. M-r-š b-t- t-č-n / t-č-a- ------------------------- Moraš biti točen / točna. 0
Viņam jāuzpilda degviela. On-mo-a-ta--a-i. On mora tankati. O- m-r- t-n-a-i- ---------------- On mora tankati. 0
Viņam jāsalabo mašīna. On m-r---o-----t---v--. On mora popraviti avto. O- m-r- p-p-a-i-i a-t-. ----------------------- On mora popraviti avto. 0
Viņam jānomazgā mašīna. O---ora o-r-ti-a---. On mora oprati avto. O- m-r- o-r-t- a-t-. -------------------- On mora oprati avto. 0
Viņai jāiepērkas. Ona -o-a-nak--o-at-. Ona mora nakupovati. O-a m-r- n-k-p-v-t-. -------------------- Ona mora nakupovati. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. Ona -o----i-tit--st-nov---e. Ona mora čistiti stanovanje. O-a m-r- č-s-i-i s-a-o-a-j-. ---------------------------- Ona mora čistiti stanovanje. 0
Viņai jāmazgā veļa. On- -o-- pr--i-perilo. Ona mora prati perilo. O-a m-r- p-a-i p-r-l-. ---------------------- Ona mora prati perilo. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. Ta-oj-m---m----ti)-v ---o. Takoj moramo (iti) v šolo. T-k-j m-r-m- (-t-) v š-l-. -------------------------- Takoj moramo (iti) v šolo. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. T-k--------o--iti--na--e-o. Takoj moramo (iti) na delo. T-k-j m-r-m- (-t-) n- d-l-. --------------------------- Takoj moramo (iti) na delo. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. T-k-----ram----ti- - zd------u. Takoj moramo (iti) k zdravniku. T-k-j m-r-m- (-t-) k z-r-v-i-u- ------------------------------- Takoj moramo (iti) k zdravniku. 0
Jums jāgaida autobuss. Poč------mo---e na-avt----. (-i-m-ra---ča---i-na -v-o-us-) Počakati morate na avtobus. (Vi morate čakati na avtobus.) P-č-k-t- m-r-t- n- a-t-b-s- (-i m-r-t- č-k-t- n- a-t-b-s-) ---------------------------------------------------------- Počakati morate na avtobus. (Vi morate čakati na avtobus.) 0
Jums jāgaida vilciens. P--aka----o--te n--vlak. Počakati morate na vlak. P-č-k-t- m-r-t- n- v-a-. ------------------------ Počakati morate na vlak. 0
Jums jāgaida taksometrs. P----a-i-m-r-t--na-ta--i. Počakati morate na taksi. P-č-k-t- m-r-t- n- t-k-i- ------------------------- Počakati morate na taksi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…