Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   sl nekaj morati

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [dvainsedemdeset]

nekaj morati

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
vajadzēt mor-ti m_____ m-r-t- ------ morati 0
Man jānosūta vēstule. M-ra--odpo---ti-to -i--o. M____ o________ t_ p_____ M-r-m o-p-s-a-i t- p-s-o- ------------------------- Moram odposlati to pismo. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. M---m p-a-a-i h---l. M____ p______ h_____ M-r-m p-a-a-i h-t-l- -------------------- Moram plačati hotel. 0
Tev agri jāceļas. Mo-a- --od----s--ti. M____ z_____ v______ M-r-š z-o-a- v-t-t-. -------------------- Moraš zgodaj vstati. 0
Tev daudz jāstrādā. M-r-š vel-k- --l---. M____ v_____ d______ M-r-š v-l-k- d-l-t-. -------------------- Moraš veliko delati. 0
Tev jābūt precīzam. M-raš--i-i toče--/-to---. M____ b___ t____ / t_____ M-r-š b-t- t-č-n / t-č-a- ------------------------- Moraš biti točen / točna. 0
Viņam jāuzpilda degviela. On----a -an-a--. O_ m___ t_______ O- m-r- t-n-a-i- ---------------- On mora tankati. 0
Viņam jāsalabo mašīna. On m----popr-vi---avto. O_ m___ p________ a____ O- m-r- p-p-a-i-i a-t-. ----------------------- On mora popraviti avto. 0
Viņam jānomazgā mašīna. On-mo----p--t- av--. O_ m___ o_____ a____ O- m-r- o-r-t- a-t-. -------------------- On mora oprati avto. 0
Viņai jāiepērkas. O-a -o-a nak----a-i. O__ m___ n__________ O-a m-r- n-k-p-v-t-. -------------------- Ona mora nakupovati. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. On- ---a-či-ti-- stanov-nje. O__ m___ č______ s__________ O-a m-r- č-s-i-i s-a-o-a-j-. ---------------------------- Ona mora čistiti stanovanje. 0
Viņai jāmazgā veļa. O---m--a --a-- p-ri-o. O__ m___ p____ p______ O-a m-r- p-a-i p-r-l-. ---------------------- Ona mora prati perilo. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. Ta-oj mo-am- (--i--- š-l-. T____ m_____ (____ v š____ T-k-j m-r-m- (-t-) v š-l-. -------------------------- Takoj moramo (iti) v šolo. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. T-k-j -o---- --t-- ---d-l-. T____ m_____ (____ n_ d____ T-k-j m-r-m- (-t-) n- d-l-. --------------------------- Takoj moramo (iti) na delo. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. Tak-j-mo--mo -iti) k----a---k-. T____ m_____ (____ k z_________ T-k-j m-r-m- (-t-) k z-r-v-i-u- ------------------------------- Takoj moramo (iti) k zdravniku. 0
Jums jāgaida autobuss. P-č------m-rate-na-a----u---(Vi-m--a-- čak--i--a-av-o-us.) P_______ m_____ n_ a_______ (__ m_____ č_____ n_ a________ P-č-k-t- m-r-t- n- a-t-b-s- (-i m-r-t- č-k-t- n- a-t-b-s-) ---------------------------------------------------------- Počakati morate na avtobus. (Vi morate čakati na avtobus.) 0
Jums jāgaida vilciens. P----a-- m--a-e-n- ---k. P_______ m_____ n_ v____ P-č-k-t- m-r-t- n- v-a-. ------------------------ Počakati morate na vlak. 0
Jums jāgaida taksometrs. P-č-k-ti m-ra---na---k-i. P_______ m_____ n_ t_____ P-č-k-t- m-r-t- n- t-k-i- ------------------------- Počakati morate na taksi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…