Դո- --տք-է-շա- -շ-----:
Դ__ պ___ է շ__ ա_______
Դ-ւ պ-տ- է շ-տ ա-խ-տ-ս-
-----------------------
Դու պետք է շատ աշխատես: 0 Du--e--’-- s----a------esD_ p____ e s___ a________D- p-t-’ e s-a- a-h-h-t-s-------------------------Du petk’ e shat ashkhates
Դ-ւ-պետ--- ճ-տ---- լ-ն--:
Դ__ պ___ է ճ______ լ_____
Դ-ւ պ-տ- է ճ-տ-պ-հ լ-ն-ս-
-------------------------
Դու պետք է ճշտապահ լինես: 0 D- p-t-’-e --s-ta-a----nesD_ p____ e c________ l____D- p-t-’ e c-s-t-p-h l-n-s--------------------------Du petk’ e chshtapah lines
Ն--պե---- -եք-նա--նո-ո--:
Ն_ պ___ է մ______ ն______
Ն- պ-տ- է մ-ք-ն-ն ն-ր-գ-:
-------------------------
Նա պետք է մեքենան նորոգի: 0 Na ----- e--e--ye--n --r-giN_ p____ e m________ n_____N- p-t-’ e m-k-y-n-n n-r-g----------------------------Na petk’ e mek’yenan norogi
Նա ---ք-----քենան--վան-:
Ն_ պ___ է մ______ լ_____
Ն- պ-տ- է մ-ք-ն-ն լ-ա-ա-
------------------------
Նա պետք է մեքենան լվանա: 0 Na -e--’ --m-k---na- -va-aN_ p____ e m________ l____N- p-t-’ e m-k-y-n-n l-a-a--------------------------Na petk’ e mek’yenan lvana
Նա----- ---ն--մներ կ-տա-ի:
Ն_ պ___ է գ_______ կ______
Ն- պ-տ- է գ-ո-մ-ե- կ-տ-ր-:
--------------------------
Նա պետք է գնումներ կատարի: 0 N- pe-k’ ---numne--ka-a-iN_ p____ e g______ k_____N- p-t-’ e g-u-n-r k-t-r--------------------------Na petk’ e gnumner katari
Ն- պ----է-բ-ակ-րա-ը -ա-աքի:
Ն_ պ___ է բ________ հ______
Ն- պ-տ- է բ-ա-ա-ա-ը հ-վ-ք-:
---------------------------
Նա պետք է բնակարանը հավաքի: 0 Na pet-’ --b--k----- -avak’iN_ p____ e b________ h______N- p-t-’ e b-a-a-a-y h-v-k-i----------------------------Na petk’ e bnakarany havak’i
Ն--պ--ք-- ----ք---վա--:
Ն_ պ___ է լ_____ լ_____
Ն- պ-տ- է լ-ա-ք- լ-ա-ա-
-----------------------
Նա պետք է լվացքը լվանա: 0 N- p---’ e-l-a-s’k’--l---aN_ p____ e l________ l____N- p-t-’ e l-a-s-k-y l-a-a--------------------------Na petk’ e lvats’k’y lvana
Մ-ն--պետ--է շուտո- դ-ր---գնանք:
Մ___ պ___ է շ_____ դ____ գ_____
Մ-ն- պ-տ- է շ-ւ-ո- դ-ր-ց գ-ա-ք-
-------------------------------
Մենք պետք է շուտով դպրոց գնանք: 0 M--k- --tk’ --shu--------ts- gnan-’M____ p____ e s_____ d______ g_____M-n-’ p-t-’ e s-u-o- d-r-t-’ g-a-k------------------------------------Menk’ petk’ e shutov dprots’ gnank’
Մե-ք-պե-ք - շո--ո----խա--ն-----ա--:
Մ___ պ___ է շ_____ ա________ գ_____
Մ-ն- պ-տ- է շ-ւ-ո- ա-խ-տ-ն-ի գ-ա-ք-
-----------------------------------
Մենք պետք է շուտով աշխատանքի գնանք: 0 M---- -etk---------- -shk-ata-k-i g--nk’M____ p____ e s_____ a___________ g_____M-n-’ p-t-’ e s-u-o- a-h-h-t-n-’- g-a-k-----------------------------------------Menk’ petk’ e shutov ashkhatank’i gnank’
Մեն---ետ--- ---տ-- բժշկի --ա--:
Մ___ պ___ է շ_____ բ____ գ_____
Մ-ն- պ-տ- է շ-ւ-ո- բ-շ-ի գ-ա-ք-
-------------------------------
Մենք պետք է շուտով բժշկի գնանք: 0 Men-’----k’-- sh---- b-h---i-gn-n-’M____ p____ e s_____ b______ g_____M-n-’ p-t-’ e s-u-o- b-h-h-i g-a-k------------------------------------Menk’ petk’ e shutov bzhshki gnank’
Դ--ք ---ք---ավտ---ւ-ին-ս---եք:
Դ___ պ___ է ա_________ ս______
Դ-ւ- պ-տ- է ա-տ-բ-ւ-ի- ս-ա-ե-:
------------------------------
Դուք պետք է ավտոբուսին սպասեք: 0 Du-’ petk--- -vt-bus----pa-e-’D___ p____ e a________ s______D-k- p-t-’ e a-t-b-s-n s-a-e-’------------------------------Duk’ petk’ e avtobusin spasek’
Դուք պե---- -նա-քին-սպաս--:
Դ___ պ___ է գ______ ս______
Դ-ւ- պ-տ- է գ-ա-ք-ն ս-ա-ե-:
---------------------------
Դուք պետք է գնացքին սպասեք: 0 D-k- pe-k--e -nats’k’i---pas-k’D___ p____ e g_________ s______D-k- p-t-’ e g-a-s-k-i- s-a-e-’-------------------------------Duk’ petk’ e gnats’k’in spasek’
Դո-ք պ-տք----աք--ին-ս-ա---:
Դ___ պ___ է տ______ ս______
Դ-ւ- պ-տ- է տ-ք-ի-ն ս-ա-ե-:
---------------------------
Դուք պետք է տաքսիին սպասեք: 0 D--’ ----’ --ta--si-n-s--s-k’D___ p____ e t_______ s______D-k- p-t-’ e t-k-s-i- s-a-e-’-----------------------------Duk’ petk’ e tak’siin spasek’
Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu.
Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji.
Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā.
Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt.
Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei.
Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos.
Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu.
Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas.
Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā.
Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras.
Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas.
Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu.
Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem.
Tas izmainīja valodu.
Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda.
Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies.
Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu.
Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas.
Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem.
Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir.
Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās.
Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi.
Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei.
Tad var identificēt, kas un kad tās maina.
Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību.
Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie.
Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu.
Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…