Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   hu valamit meg kell tenni, csinálni

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [hetvenkettő]

valamit meg kell tenni, csinálni

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
vajadzēt kell--i kelleni k-l-e-i ------- kelleni 0
Man jānosūta vēstule. E- --ll---lde-e----le-e---. El kell küldenem a levelet. E- k-l- k-l-e-e- a l-v-l-t- --------------------------- El kell küldenem a levelet. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. Ki---l- --zetn---- sz-l--dát. Ki kell fizetnem a szállodát. K- k-l- f-z-t-e- a s-á-l-d-t- ----------------------------- Ki kell fizetnem a szállodát. 0
Tev agri jāceļas. Kor-- ------elne-. Korán kell kelned. K-r-n k-l- k-l-e-. ------------------ Korán kell kelned. 0
Tev daudz jāstrādā. S--at--e-- -ol-oz--d. Sokat kell dolgoznod. S-k-t k-l- d-l-o-n-d- --------------------- Sokat kell dolgoznod. 0
Tev jābūt precīzam. Pont--na- kell-len--d. Pontosnak kell lenned. P-n-o-n-k k-l- l-n-e-. ---------------------- Pontosnak kell lenned. 0
Viņam jāuzpilda degviela. Ta-k-ln----e-l. Tankolnia kell. T-n-o-n-a k-l-. --------------- Tankolnia kell. 0
Viņam jāsalabo mašīna. Meg ---- ja-í---i- ---a-t-t. Meg kell javítania az autót. M-g k-l- j-v-t-n-a a- a-t-t- ---------------------------- Meg kell javítania az autót. 0
Viņam jānomazgā mašīna. L- ---l-mosn---az---t-t. Le kell mosnia az autót. L- k-l- m-s-i- a- a-t-t- ------------------------ Le kell mosnia az autót. 0
Viņai jāiepērkas. Be k--- v-s------a. Be kell vásárolnia. B- k-l- v-s-r-l-i-. ------------------- Be kell vásárolnia. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. K- ke-l-t--a-íta--- a-lak---. Ki kell takarítania a lakást. K- k-l- t-k-r-t-n-a a l-k-s-. ----------------------------- Ki kell takarítania a lakást. 0
Viņai jāmazgā veļa. K--kel--m--n---a--u--k--. Ki kell mosnia a ruhákat. K- k-l- m-s-i- a r-h-k-t- ------------------------- Ki kell mosnia a ruhákat. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. M---j--- --nnün--k-ll-a- --ko-ába. Mindjárt mennünk kell az iskolába. M-n-j-r- m-n-ü-k k-l- a- i-k-l-b-. ---------------------------------- Mindjárt mennünk kell az iskolába. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. M-ndj--t-mennü-- ---l -z-m-----a. Mindjárt mennünk kell az munkába. M-n-j-r- m-n-ü-k k-l- a- m-n-á-a- --------------------------------- Mindjárt mennünk kell az munkába. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. M-ndjá-t m--n-nk-k--l -z-o--o-h--. Mindjárt mennünk kell az orvoshoz. M-n-j-r- m-n-ü-k k-l- a- o-v-s-o-. ---------------------------------- Mindjárt mennünk kell az orvoshoz. 0
Jums jāgaida autobuss. Vá--o-ok --l- a b--z-a. Várnotok kell a buszra. V-r-o-o- k-l- a b-s-r-. ----------------------- Várnotok kell a buszra. 0
Jums jāgaida vilciens. V-r-oto- ke-l ---o--tra. Várnotok kell a vonatra. V-r-o-o- k-l- a v-n-t-a- ------------------------ Várnotok kell a vonatra. 0
Jums jāgaida taksometrs. Várno-----e-l a--axira. Várnotok kell a taxira. V-r-o-o- k-l- a t-x-r-. ----------------------- Várnotok kell a taxira. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…