Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   no Konjunksjoner 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nittifire]

Konjunksjoner 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. V----til--et-har -l--t-t å re--e. V___ t__ d__ h__ s______ å r_____ V-n- t-l d-t h-r s-u-t-t å r-g-e- --------------------------------- Vent til det har sluttet å regne. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ven--t-- --g-------di-. V___ t__ j__ e_ f______ V-n- t-l j-g e- f-r-i-. ----------------------- Vent til jeg er ferdig. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Vent-----han k-mme--ti-b-ke. V___ t__ h__ k_____ t_______ V-n- t-l h-n k-m-e- t-l-a-e- ---------------------------- Vent til han kommer tilbake. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Jeg--en--r t-l--å-e---i----r t---. J__ v_____ t__ h____ m___ e_ t____ J-g v-n-e- t-l h-r-t m-t- e- t-r-. ---------------------------------- Jeg venter til håret mitt er tørt. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Je- v-nter --l ----e--er o-er. J__ v_____ t__ f_____ e_ o____ J-g v-n-e- t-l f-l-e- e- o-e-. ------------------------------ Jeg venter til filmen er over. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Je- v-nte----- --s-------rø-t. J__ v_____ t__ l____ e_ g_____ J-g v-n-e- t-l l-s-t e- g-ø-t- ------------------------------ Jeg venter til lyset er grønt. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? N---r-i--- -u ------ie? N__ r_____ d_ p_ f_____ N-r r-i-e- d- p- f-r-e- ----------------------- Når reiser du på ferie? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? F-- somm---er-e-? F__ s____________ F-r s-m-e-f-r-e-? ----------------- Før sommerferien? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-------so--er--rien--------r. J__ f__ s___________ b________ J-, f-r s-m-e-f-r-e- b-g-n-e-. ------------------------------ Ja, før sommerferien begynner. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Fiks tak-t--ør--------n k--mer. F___ t____ f__ v_______ k______ F-k- t-k-t f-r v-n-e-e- k-m-e-. ------------------------------- Fiks taket før vinteren kommer. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! V--k-------e -ør -u------- --- ve----rdet. V___ h______ f__ d_ s_____ d__ v__ b______ V-s- h-n-e-e f-r d- s-t-e- d-g v-d b-r-e-. ------------------------------------------ Vask hendene før du setter deg ved bordet. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! L-kk-v--due--før-d- går-u-. L___ v______ f__ d_ g__ u__ L-k- v-n-u-t f-r d- g-r u-. --------------------------- Lukk vinduet før du går ut. 0
Kad tu nāc mājās? Nå- ----e- du ----? N__ k_____ d_ h____ N-r k-m-e- d- h-e-? ------------------- Når kommer du hjem? 0
Pēc nodarbībām? Ett-- --d---is-in-e-? E____ u______________ E-t-r u-d-r-i-n-n-e-? --------------------- Etter undervisningen? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja, -t-er -t --dervisnin-en-er -ver. J__ e____ a_ u_____________ e_ o____ J-, e-t-r a- u-d-r-i-n-n-e- e- o-e-. ------------------------------------ Ja, etter at undervisningen er over. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Et-e- -t--a--ha-d--h-t- -- ----ke-kunne h-n--kke jo-b- -en--r. E____ a_ h__ h____ h___ e_ u_____ k____ h__ i___ j____ l______ E-t-r a- h-n h-d-e h-t- e- u-y-k- k-n-e h-n i-k- j-b-e l-n-e-. -------------------------------------------------------------- Etter at han hadde hatt en ulykke kunne han ikke jobbe lenger. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. E-ter ---ha- --d-e--iste---o---- ----han --l --er-k-. E____ a_ h__ h____ m_____ j_____ d__ h__ t__ A_______ E-t-r a- h-n h-d-e m-s-e- j-b-e- d-o h-n t-l A-e-i-a- ----------------------------------------------------- Etter at han hadde mistet jobben dro han til Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. E--e--a- h-n--a--e-d--t--til Am--ik- ----han -ik. E____ a_ h__ h____ d____ t__ A______ b__ h__ r___ E-t-r a- h-n h-d-e d-a-t t-l A-e-i-a b-e h-n r-k- ------------------------------------------------- Etter at han hadde dratt til Amerika ble han rik. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.