Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   kk Жалғаулықтар 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [тоқсан төрт]

94 [toqsan tört]

Жалғаулықтар 1

Jalğawlıqtar 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Ж--б-р т--т---н-----үт- т-р. Ж_____ т__________ к___ т___ Ж-ң-ы- т-қ-а-а-ш-, к-т- т-р- ---------------------------- Жаңбыр тоқтағанша, күте тұр. 0
J-ñb-- t--t--a--a- küt- t--. J_____ t__________ k___ t___ J-ñ-ı- t-q-a-a-ş-, k-t- t-r- ---------------------------- Jañbır toqtağanşa, küte tur.
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ме- да-ын-б-----ш---к--е----. М__ д____ б________ к___ т___ М-н д-й-н б-л-а-ш-, к-т- т-р- ----------------------------- Мен дайын болғанша, күте тұр. 0
Me--day-n -ol---ş-- ---- -ur. M__ d____ b________ k___ t___ M-n d-y-n b-l-a-ş-, k-t- t-r- ----------------------------- Men dayın bolğanşa, küte tur.
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. О--о-алған-----ү-- -ұр. О_ о_________ к___ т___ О- о-а-ғ-н-а- к-т- т-р- ----------------------- Ол оралғанша, күте тұр. 0
O- oral-------kü-- tur. O_ o_________ k___ t___ O- o-a-ğ-n-a- k-t- t-r- ----------------------- Ol oralğanşa, küte tur.
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. М-н-----------к--ше,-күт-м--. М___ ш____ к________ к_______ М-н- ш-ш-м к-п-е-ш-, к-т-м-н- ----------------------------- Мен, шашым кепкенше, күтемін. 0
Me-- ş-ş-- ---ke-şe,--ütemi-. M___ ş____ k________ k_______ M-n- ş-ş-m k-p-e-ş-, k-t-m-n- ----------------------------- Men, şaşım kepkenşe, kütemin.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. М--, -и--м-а---алған--- -үтемін. М___ ф____ а___________ к_______ М-н- ф-л-м а-қ-а-ғ-н-а- к-т-м-н- -------------------------------- Мен, фильм аяқталғанша, күтемін. 0
Men,-f-lm --aq---ğ----- -ütemi-. M___ f___ a____________ k_______ M-n- f-l- a-a-t-l-a-ş-, k-t-m-n- -------------------------------- Men, fïlm ayaqtalğanşa, kütemin.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Мен,-жасы- -а-ғ-нша--к-те-ін. М___ ж____ ж________ к_______ М-н- ж-с-л ж-н-а-ш-, к-т-м-н- ----------------------------- Мен, жасыл жанғанша, күтемін. 0
M--,-jas-l-j---an------t----. M___ j____ j________ k_______ M-n- j-s-l j-n-a-ş-, k-t-m-n- ----------------------------- Men, jasıl janğanşa, kütemin.
Kad tu dosies atvaļinājumā? Се- д-мал-с---қ---- -а-а---? С__ д________ қ____ б_______ С-н д-м-л-с-а қ-ш-н б-р-с-ң- ---------------------------- Сен демалысқа қашан барасың? 0
S-n dema--sq- -a-an-ba-as--? S__ d________ q____ b_______ S-n d-m-l-s-a q-ş-n b-r-s-ñ- ---------------------------- Sen demalısqa qaşan barasıñ?
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ж--ғ--д-ма---қ--д-----б-? Ж____ д________ д____ б__ Ж-з-ы д-м-л-с-а д-й-н б-? ------------------------- Жазғы демалысқа дейін бе? 0
Jazğı-dem-l-sqa----i- --? J____ d________ d____ b__ J-z-ı d-m-l-s-a d-y-n b-? ------------------------- Jazğı demalısqa deyin be?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Ия--------д-м--ыс -ас---ғ--ға---йін. И__ ж____ д______ б__________ д_____ И-, ж-з-ы д-м-л-с б-с-а-ғ-н-а д-й-н- ------------------------------------ Ия, жазғы демалыс басталғанға дейін. 0
Ï--,----ğı-d-m--ı- --stal-a----dey-n. Ï___ j____ d______ b__________ d_____ Ï-a- j-z-ı d-m-l-s b-s-a-ğ-n-a d-y-n- ------------------------------------- Ïya, jazğı demalıs bastalğanğa deyin.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Қы- ---п-- тұ-ы---шат-----ж----. Қ__ т_____ т_____ ш______ ж_____ Қ-с т-с-е- т-р-п- ш-т-р-ы ж-н-е- -------------------------------- Қыс түспей тұрып, шатырды жөнде. 0
Qıs t--pey ----p- şat-r-- ---de. Q__ t_____ t_____ ş______ j_____ Q-s t-s-e- t-r-p- ş-t-r-ı j-n-e- -------------------------------- Qıs tüspey turıp, şatırdı jönde.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Д-с-ар--нғ- -ты----а-д--д---қ--ы--ы---. Д__________ о_____ а_______ қ______ ж__ Д-с-а-х-н-а о-ы-а- а-д-н-а- қ-л-ң-ы ж-. --------------------------------------- Дастарханға отырар алдында, қолыңды жу. 0
Dastarxan---o-ı--- --d--da, q-l--d- j-. D__________ o_____ a_______ q______ j__ D-s-a-x-n-a o-ı-a- a-d-n-a- q-l-ñ-ı j-. --------------------------------------- Dastarxanğa otırar aldında, qolıñdı jw.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Үй--- ш-ға--а-дынд---тер--ені----. Ү____ ш____ а_______ т_______ ж___ Ү-д-н ш-ғ-р а-д-н-а- т-р-з-н- ж-п- ---------------------------------- Үйден шығар алдында, терезені жап. 0
Ü-d----ı--r-a-d-nda,-te-ezeni --p. Ü____ ş____ a_______ t_______ j___ Ü-d-n ş-ğ-r a-d-n-a- t-r-z-n- j-p- ---------------------------------- Üyden şığar aldında, terezeni jap.
Kad tu nāc mājās? Се- -й----а-ан ке-ес-ң? С__ ү___ қ____ к_______ С-н ү-г- қ-ш-н к-л-с-ң- ----------------------- Сен үйге қашан келесің? 0
Sen -yge-q-ş-n-ke---iñ? S__ ü___ q____ k_______ S-n ü-g- q-ş-n k-l-s-ñ- ----------------------- Sen üyge qaşan kelesiñ?
Pēc nodarbībām? Са-а-т-н-ке--- бе? С_______ к____ б__ С-б-қ-а- к-й-н б-? ------------------ Сабақтан кейін бе? 0
Sabaq-a- ----n be? S_______ k____ b__ S-b-q-a- k-y-n b-? ------------------ Sabaqtan keyin be?
Jā, kad beidzas nodarbības. И-- са-а--бі-ке- с-ң. И__ с____ б_____ с___ И-, с-б-қ б-т-е- с-ң- --------------------- Ия, сабақ біткен соң. 0
Ïya, s-b-q-bi-k-n -oñ. Ï___ s____ b_____ s___ Ï-a- s-b-q b-t-e- s-ñ- ---------------------- Ïya, sabaq bitken soñ.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Оқ-с о---- -олға--а- кейін--о- -айт---жұм-с--сте--а--ад-. О___ о____ б________ к_____ о_ қ_____ ж____ і____ а______ О-ы- о-и-а б-л-а-н-н к-й-н- о- қ-й-ы- ж-м-с і-т-й а-м-д-. --------------------------------------------------------- Оқыс оқиға болғаннан кейін, ол қайтып жұмыс істей алмады. 0
O-ıs-o-ïğa -olğ-nn-- -e-in- ol qaytı--j-m-s i-t-y-a---dı. O___ o____ b________ k_____ o_ q_____ j____ i____ a______ O-ı- o-ï-a b-l-a-n-n k-y-n- o- q-y-ı- j-m-s i-t-y a-m-d-. --------------------------------------------------------- Oqıs oqïğa bolğannan keyin, ol qaytıp jumıs istey almadı.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Жұ-ысына- -й-р-лғ-нн-н--е-ін--ол ---ри-ағ--к--іп --л-ы. Ж________ а___________ к_____ о_ А________ к____ қ_____ Ж-м-с-н-н а-ы-ы-ғ-н-а- к-й-н- о- А-е-и-а-а к-т-п қ-л-ы- ------------------------------------------------------- Жұмысынан айырылғаннан кейін, ол Америкаға кетіп қалды. 0
Ju------- a--rı--anna- k----,--l Amerïk----k--i---a---. J________ a___________ k_____ o_ A________ k____ q_____ J-m-s-n-n a-ı-ı-ğ-n-a- k-y-n- o- A-e-ï-a-a k-t-p q-l-ı- ------------------------------------------------------- Jumısınan ayırılğannan keyin, ol Amerïkağa ketip qaldı.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. А--ри--ға-к--ке--ен -е-і-------айып ке---. А________ к________ к_____ о_ б____ к_____ А-е-и-а-а к-т-е-н-н к-й-н- о- б-й-п к-т-і- ------------------------------------------ Америкаға кеткеннен кейін, ол байып кетті. 0
A--r--ağ--ke-ke--en--eyin, ---bayı---e-t-. A________ k________ k_____ o_ b____ k_____ A-e-ï-a-a k-t-e-n-n k-y-n- o- b-y-p k-t-i- ------------------------------------------ Amerïkağa ketkennen keyin, ol bayıp ketti.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + kazahu (1-100) MP3 kazahu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.