Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sr Везници 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [деведесет и четири]

94 [devedeset i četiri]

Везници 1

Veznici 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Че-а--док--и-- не-п-е-т-не. Ч____ д__ к___ н_ п________ Ч-к-ј д-к к-ш- н- п-е-т-н-. --------------------------- Чекај док киша не престане. 0
Če-aj --- -i-- -- -re-ta--. Č____ d__ k___ n_ p________ Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane.
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ч-ка---ок з-вршим. Ч____ д__ з_______ Ч-к-ј д-к з-в-ш-м- ------------------ Чекај док завршим. 0
Č-k-j d-k --vrši-. Č____ d__ z_______ Č-k-j d-k z-v-š-m- ------------------ Čekaj dok završim.
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Че-ај -о--се он--е -р-ти. Ч____ д__ с_ о_ н_ в_____ Ч-к-ј д-к с- о- н- в-а-и- ------------------------- Чекај док се он не врати. 0
Č-k-j--o- -e--n -e--ra-i. Č____ d__ s_ o_ n_ v_____ Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati.
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ј----ка--д-- -и-с- -оса-не---у-и. Ј_ ч____ д__ м_ с_ к___ н_ о_____ Ј- ч-к-м д-к м- с- к-с- н- о-у-и- --------------------------------- Ја чекам док ми се коса не осуши. 0
Ja--e-a---ok -i s- -os--ne-os--i. J_ č____ d__ m_ s_ k___ n_ o_____ J- č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- --------------------------------- Ja čekam dok mi se kosa ne osuši.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ја-ч-к-м --к -е ф-л- -е ----ш-. Ј_ ч____ д__ с_ ф___ н_ з______ Ј- ч-к-м д-к с- ф-л- н- з-в-ш-. ------------------------------- Ја чекам док се филм не заврши. 0
J- --ka--dok -e ---m ne-----š-. J_ č____ d__ s_ f___ n_ z______ J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-. ------------------------------- Ja čekam dok se film ne završi.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Ја че-ам -о--на-се-а-о-у не буде--ел--о. Ј_ ч____ д__ н_ с_______ н_ б___ з______ Ј- ч-к-м д-к н- с-м-ф-р- н- б-д- з-л-н-. ---------------------------------------- Ја чекам док на семафору не буде зелено. 0
J---e--m dok-na se--fo-u-ne-b-d- zelen-. J_ č____ d__ n_ s_______ n_ b___ z______ J- č-k-m d-k n- s-m-f-r- n- b-d- z-l-n-. ---------------------------------------- Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno.
Kad tu dosies atvaļinājumā? К-д- -утуј-ш ---го--шњ- о-м-р? К___ п______ н_ г______ о_____ К-д- п-т-ј-ш н- г-д-ш-и о-м-р- ------------------------------ Када путујеш на годишњи одмор? 0
Ka-a p-tu-eš n---odi--j--odmo-? K___ p______ n_ g_______ o_____ K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor?
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ј---п-- лет--г--а-пуст-? Ј__ п__ л_____ р________ Ј-ш п-е л-т-е- р-с-у-т-? ------------------------ Још пре летњег распуста? 0
J---p-----t---g --s-usta? J__ p__ l______ r________ J-š p-e l-t-j-g r-s-u-t-? ------------------------- Još pre letnjeg raspusta?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Д----ош пре --г- --чн- летњи--асп-с-. Д__ ј__ п__ н___ п____ л____ р_______ Д-, ј-ш п-е н-г- п-ч-е л-т-и р-с-у-т- ------------------------------------- Да, још пре него почне летњи распуст. 0
D-- još--re ne---p-čne-l--n-- --s-u--. D__ j__ p__ n___ p____ l_____ r_______ D-, j-š p-e n-g- p-č-e l-t-j- r-s-u-t- -------------------------------------- Da, još pre nego počne letnji raspust.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! П-пр-в- -р-в,---- -его--т---о--------. П______ к____ п__ н___ ш__ п____ з____ П-п-а-и к-о-, п-е н-г- ш-о п-ч-е з-м-. -------------------------------------- Поправи кров, пре него што почне зима. 0
P-p-avi-------p---n-go--t----čn- -im-. P______ k____ p__ n___ š__ p____ z____ P-p-a-i k-o-, p-e n-g- š-o p-č-e z-m-. -------------------------------------- Popravi krov, pre nego što počne zima.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! О---- --к-- -р--него-ш-о-с-д-----а -т-. О____ р____ п__ н___ ш__ с_____ з_ с___ О-е-и р-к-, п-е н-г- ш-о с-д-е- з- с-о- --------------------------------------- Опери руке, пре него што седнеш за сто. 0
Op--i----e, -re -e-- š-- -e-neš--a s-o. O____ r____ p__ n___ š__ s_____ z_ s___ O-e-i r-k-, p-e n-g- š-o s-d-e- z- s-o- --------------------------------------- Operi ruke, pre nego što sedneš za sto.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Затв--и -роз-р,--р--него ш-о----ђ--. З______ п______ п__ н___ ш__ и______ З-т-о-и п-о-о-, п-е н-г- ш-о и-а-е-. ------------------------------------ Затвори прозор, пре него што изађеш. 0
Zat--r--pr--or- --e -e-o št- --a--š. Z______ p______ p__ n___ š__ i______ Z-t-o-i p-o-o-, p-e n-g- š-o i-a-e-. ------------------------------------ Zatvori prozor, pre nego što izađeš.
Kad tu nāc mājās? К--- -еш--о-и --ћи? К___ ћ__ д___ к____ К-д- ћ-ш д-ћ- к-ћ-? ------------------- Када ћеш доћи кући? 0
K-da c-eš -o----ku-́-? K___ ć__ d___ k____ K-d- c-e- d-c-i k-c-i- ---------------------- Kada ćeš doći kući?
Pēc nodarbībām? Н-к-н н--таве? Н____ н_______ Н-к-н н-с-а-е- -------------- Након наставе? 0
Na--------a--? N____ n_______ N-k-n n-s-a-e- -------------- Nakon nastave?
Jā, kad beidzas nodarbības. Д-,-нак-н-шт- -е--а-т-ва ----ши. Д__ н____ ш__ с_ н______ з______ Д-, н-к-н ш-о с- н-с-а-а з-в-ш-. -------------------------------- Да, након што се настава заврши. 0
D-, na-on--t- -e---sta---z--r--. D__ n____ š__ s_ n______ z______ D-, n-k-n š-o s- n-s-a-a z-v-š-. -------------------------------- Da, nakon što se nastava završi.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Н-к-н ш-о је-им---не--о-------в--е -иј- м-гао-р--ит-. Н____ ш__ ј_ и___ н_______ о_ в___ н___ м____ р______ Н-к-н ш-о ј- и-а- н-з-о-у- о- в-ш- н-ј- м-г-о р-д-т-. ----------------------------------------------------- Након што је имао незгоду, он више није могао радити. 0
N--o--što j--im-o --zgo-u--o--vi-- n-j--mo----ra-it-. N____ š__ j_ i___ n_______ o_ v___ n___ m____ r______ N-k-n š-o j- i-a- n-z-o-u- o- v-š- n-j- m-g-o r-d-t-. ----------------------------------------------------- Nakon što je imao nezgodu, on više nije mogao raditi.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. На--н---о ј- -з---ио -ос-о- -----о -e --А-е-ику. Н____ ш__ ј_ и______ п_____ о_____ j_ у А_______ Н-к-н ш-о ј- и-г-б-о п-с-о- о-и-а- j- у А-е-и-у- ------------------------------------------------ Након што је изгубио посао, отишао je у Америку. 0
N---n -------izgub---po--o,----ša- je-u-A--riku. N____ š__ j_ i______ p_____ o_____ j_ u A_______ N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o-i-a- j- u A-e-i-u- ------------------------------------------------ Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. На--- ш---ј--отишао-- А-е-и-у, он--- обог-ти-. Н____ ш__ ј_ о_____ у А_______ о_ с_ о________ Н-к-н ш-о ј- о-и-а- у А-е-и-у- о- с- о-о-а-и-. ---------------------------------------------- Након што је отишао у Америку, он се обогатио. 0
Nak---š-o-j------ao u Am-riku,-----e o-ogatio. N____ š__ j_ o_____ u A_______ o_ s_ o________ N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- o- s- o-o-a-i-. ---------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, on se obogatio.

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.