Ч--ај--до-ека---ј--а--е --а--.
Чекај, додека тој да се врати.
Ч-к-ј- д-д-к- т-ј д- с- в-а-и-
------------------------------
Чекај, додека тој да се врати. 0 C-y-k--, d--yek---o--da-sy--v-at-.Chyekaј, dodyeka toј da sye vrati.C-y-k-ј- d-d-e-a t-ј d- s-e v-a-i-----------------------------------Chyekaј, dodyeka toј da sye vrati.
Ќе п-че-ам,-д---ка ми -- -с--и--о-ат-.
Ќе почекам, додека ми се исуши косата.
Ќ- п-ч-к-м- д-д-к- м- с- и-у-и к-с-т-.
--------------------------------------
Ќе почекам, додека ми се исуши косата. 0 K----p--hy----, -ody-k-----sye -----h------t-.Kjye pochyekam, dodyeka mi sye isooshi kosata.K-y- p-c-y-k-m- d-d-e-a m- s-e i-o-s-i k-s-t-.----------------------------------------------Kjye pochyekam, dodyeka mi sye isooshi kosata.
Ќ-----е---- --д--а-да-з-врш---ил-о-.
Ќе почекам, додека да заврши филмот.
Ќ- п-ч-к-м- д-д-к- д- з-в-ш- ф-л-о-.
------------------------------------
Ќе почекам, додека да заврши филмот. 0 K--e -o-hy--a-,---dyeka -- -av-s---f--m--.Kjye pochyekam, dodyeka da zavrshi filmot.K-y- p-c-y-k-m- d-d-e-a d- z-v-s-i f-l-o-.------------------------------------------Kjye pochyekam, dodyeka da zavrshi filmot.
Ко-- п-----ш--а о---р?
Кога патуваш на одмор?
К-г- п-т-в-ш н- о-м-р-
----------------------
Кога патуваш на одмор? 0 Kog-- -a---v----n- ---o-?Kogua patoovash na odmor?K-g-a p-t-o-a-h n- o-m-r--------------------------Kogua patoovash na odmor?
Да--уште---ед-д--з---чн---ет--от-рас-уст.
Да, уште пред да започне летниот распуст.
Д-, у-т- п-е- д- з-п-ч-е л-т-и-т р-с-у-т-
-----------------------------------------
Да, уште пред да започне летниот распуст. 0 D-,-o-sht---p--e--da--a-o---y- l---n----raspo---.Da, ooshtye pryed da zapochnye lyetniot raspoost.D-, o-s-t-e p-y-d d- z-p-c-n-e l-e-n-o- r-s-o-s-.-------------------------------------------------Da, ooshtye pryed da zapochnye lyetniot raspoost.
И-миј--- -и ра-ете,-п-ед да с-д-е--на--а-а--.
Измиј си ги рацете, пред да седнеш на масата.
И-м-ј с- г- р-ц-т-, п-е- д- с-д-е- н- м-с-т-.
---------------------------------------------
Измиј си ги рацете, пред да седнеш на масата. 0 Izmiј--- --- -at-y-tye- pr--- da sy-----s-----mas---.Izmiј si gui ratzyetye, pryed da syednyesh na masata.I-m-ј s- g-i r-t-y-t-e- p-y-d d- s-e-n-e-h n- m-s-t-.-----------------------------------------------------Izmiј si gui ratzyetye, pryed da syednyesh na masata.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda!
Измиј си ги рацете, пред да седнеш на масата.
Izmiј si gui ratzyetye, pryed da syednyesh na masata.
Да--о-как---е з-врш--н-с-авата.
Да, откако ќе заврши наставата.
Д-, о-к-к- ќ- з-в-ш- н-с-а-а-а-
-------------------------------
Да, откако ќе заврши наставата. 0 Da,-o----o k-ye---vr-h---a--a-ata.Da, otkako kjye zavrshi nastavata.D-, o-k-k- k-y- z-v-s-i n-s-a-a-a-----------------------------------Da, otkako kjye zavrshi nastavata.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
О---к---ој--м--е -еср-ќ---н- м-ж-ш--пов-------ра-оти.
Откако тој имаше несреќа, не можеше повеќе да работи.
О-к-к- т-ј и-а-е н-с-е-а- н- м-ж-ш- п-в-ќ- д- р-б-т-.
-----------------------------------------------------
Откако тој имаше несреќа, не можеше повеќе да работи. 0 Otka-o to- im-shye n-e-r-ekja, nye-moʐ-es-----o-yekjy- da --boti.Otkako toј imashye nyesryekja, nye moʐyeshye povyekjye da raboti.O-k-k- t-ј i-a-h-e n-e-r-e-j-, n-e m-ʐ-e-h-e p-v-e-j-e d- r-b-t-.-----------------------------------------------------------------Otkako toј imashye nyesryekja, nye moʐyeshye povyekjye da raboti.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
Откако тој имаше несреќа, не можеше повеќе да работи.
Otkako toј imashye nyesryekja, nye moʐyeshye povyekjye da raboti.
После того, как он потерял работу, он поехал в Америку.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts.
Отк-к--т-ј ----н---а---е--ка---о--ст-на -о---.
Откако тој замина за Америка, тој стана богат.
О-к-к- т-ј з-м-н- з- А-е-и-а- т-ј с-а-а б-г-т-
----------------------------------------------
Откако тој замина за Америка, тој стана богат. 0 O--a---t-- zam--a -a --yerika----ј stan- boguat.Otkako toј zamina za Amyerika, toј stana boguat.O-k-k- t-ј z-m-n- z- A-y-r-k-, t-ј s-a-a b-g-a-.------------------------------------------------Otkako toј zamina za Amyerika, toј stana boguat.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts.
Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas.
Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu.
Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu.
Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi.
Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi.
Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski.
Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai.
Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes.
Pieaugušajiem tas ir savādā!
Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi.
Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem.
Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi.
Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai.
Tas var novest pie to sajaukšanās.
Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas.
Piemēram, var sastādīt saraktu.
Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs.
Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām.
Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības.
Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas.
Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras.
Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk.
Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās.
Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru.
Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu.
Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus.
Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi.
Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.