Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   nn Konjunksjonar 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nittifire]

Konjunksjonar 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Ven---i--de- --r -------å reg--. V___ t__ d__ h__ s_____ å r_____ V-n- t-l d-t h-r s-u-t- å r-g-e- -------------------------------- Vent til det har slutta å regne. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. V-----il-eg er --rdig. V___ t__ e_ e_ f______ V-n- t-l e- e- f-r-i-. ---------------------- Vent til eg er ferdig. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Vent ----ha- --em -tt. V___ t__ h__ k___ a___ V-n- t-l h-n k-e- a-t- ---------------------- Vent til han kjem att. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Eg ---t-r-til-h-r-t m-tt -r-tørt. E_ v_____ t__ h____ m___ e_ t____ E- v-n-a- t-l h-r-t m-t- e- t-r-. --------------------------------- Eg ventar til håret mitt er tørt. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Eg v-n-ar ti- --l-en -r --rdi-. E_ v_____ t__ f_____ e_ f______ E- v-n-a- t-l f-l-e- e- f-r-i-. ------------------------------- Eg ventar til filmen er ferdig. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Eg v-n-a--ti--ly-e- ---grønt. E_ v_____ t__ l____ e_ g_____ E- v-n-a- t-l l-s-t e- g-ø-t- ----------------------------- Eg ventar til lyset er grønt. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Nå-------r-du på feri-? N__ r_____ d_ p_ f_____ N-r r-i-e- d- p- f-r-e- ----------------------- Når reiser du på ferie? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? F-----ma-feri--? F__ s___________ F-r s-m-r-e-i-n- ---------------- Før sumarferien? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-- før--umarf--ie---e-ynne-. J__ f__ s__________ b________ J-, f-r s-m-r-e-i-n b-g-n-e-. ----------------------------- Ja, før sumarferien begynner. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Re-a-e---a-e--før-vi-te--n----m. R______ t____ f__ v_______ k____ R-p-r-r t-k-t f-r v-n-e-e- k-e-. -------------------------------- Reparer taket før vinteren kjem. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! V-----e--en- f-r -----t d-g t-l bo-d-. V___ h______ f__ d_ s__ d__ t__ b_____ V-s- h-n-e-e f-r d- s-t d-g t-l b-r-s- -------------------------------------- Vask hendene før du set deg til bords. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! La- att g--se----- -u g-r--t. L__ a__ g_____ f__ d_ g__ u__ L-t a-t g-a-e- f-r d- g-r u-. ----------------------------- Lat att glaset før du går ut. 0
Kad tu nāc mājās? Når-kje--d- ----? N__ k___ d_ h____ N-r k-e- d- h-i-? ----------------- Når kjem du heim? 0
Pēc nodarbībām? Et--r s--l--? E____ s______ E-t-r s-u-e-? ------------- Etter skulen? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja---t-e--a---ku-en er slu-t. J__ e____ a_ s_____ e_ s_____ J-, e-t-r a- s-u-e- e- s-u-t- ----------------------------- Ja, etter at skulen er slutt. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Et-e- u-u-ka ------han --kj---rb--de--ei-. E____ u_____ k____ h__ i____ a______ m____ E-t-r u-u-k- k-n-e h-n i-k-e a-b-i-e m-i-. ------------------------------------------ Etter ulukka kunne han ikkje arbeide meir. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Et-er -a- m---a jobb-n---e-st--han-t----m-ri--. E____ h__ m____ j______ r_____ h__ t__ A_______ E-t-r h-n m-s-a j-b-e-, r-i-t- h-n t-l A-e-i-a- ----------------------------------------------- Etter han mista jobben, reiste han til Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Et------n-rei-t- -i---m-ri-------t h-- ri-. E____ h__ r_____ t__ A_______ v___ h__ r___ E-t-r h-n r-i-t- t-l A-e-i-a- v-r- h-n r-k- ------------------------------------------- Etter han reiste til Amerika, vart han rik. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.