Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sl Vezniki 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [štiriindevetdeset]

Vezniki 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. P-čaka-- d--l---n- pr--eha----. P_______ d_____ n_ p______ d___ P-č-k-j- d-k-e- n- p-e-e-a d-ž- ------------------------------- Počakaj, dokler ne preneha dež. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. P-č--a-,-----er ne--on-a-. P_______ d_____ n_ k______ P-č-k-j- d-k-e- n- k-n-a-. -------------------------- Počakaj, dokler ne končam. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. P-č-ka-,--okle- -- -e --ne. P_______ d_____ s_ n_ v____ P-č-k-j- d-k-e- s- n- v-n-. --------------------------- Počakaj, dokler se ne vrne. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. P-ča-----dokle--se-m- n- -osuš-jo-l--je. P_______ d_____ s_ m_ n_ p_______ l_____ P-č-k-m- d-k-e- s- m- n- p-s-š-j- l-s-e- ---------------------------------------- Počakam, dokler se mi ne posušijo lasje. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. P-č--am--d-k-e- ---------e-k----. P_______ d_____ s_ f___ n_ k_____ P-č-k-m- d-k-e- s- f-l- n- k-n-a- --------------------------------- Počakam, dokler se film ne konča. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. P-č-k--- d--l-r--e-a-or ne bo-ze-en. P_______ d_____ s______ n_ b_ z_____ P-č-k-m- d-k-e- s-m-f-r n- b- z-l-n- ------------------------------------ Počakam, dokler semafor ne bo zelen. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kda- -e odpel-eš -a do----? K___ s_ o_______ n_ d______ K-a- s- o-p-l-e- n- d-p-s-? --------------------------- Kdaj se odpelješ na dopust? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Še--red-pol--nimi počit-i--m-? Š_ p___ p________ p___________ Š- p-e- p-l-t-i-i p-č-t-i-a-i- ------------------------------ Še pred poletnimi počitnicami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-,--e-p--d---se-z---ejo pol-t-- ---itn--e. J__ š_ p_____ s_ z______ p______ p_________ J-, š- p-e-e- s- z-č-e-o p-l-t-e p-č-t-i-e- ------------------------------------------- Ja, še preden se začnejo poletne počitnice. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! P--r-v- -----o--p--d-n ---za--e-zi--. P______ s______ p_____ s_ z____ z____ P-p-a-i s-r-h-, p-e-e- s- z-č-e z-m-. ------------------------------------- Popravi streho, preden se začne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! U--j--i r--e,-pr---n-s-d---z- -iz-. U___ s_ r____ p_____ s____ z_ m____ U-i- s- r-k-, p-e-e- s-d-š z- m-z-. ----------------------------------- Umij si roke, preden sedeš za mizo. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z-p-i ------p-e--n --eš ve-. Z____ o____ p_____ g___ v___ Z-p-i o-n-, p-e-e- g-e- v-n- ---------------------------- Zapri okno, preden greš ven. 0
Kad tu nāc mājās? K-aj p-ideš-d-m-v? K___ p_____ d_____ K-a- p-i-e- d-m-v- ------------------ Kdaj prideš domov? 0
Pēc nodarbībām? Po----ku? P_ p_____ P- p-u-u- --------- Po pouku? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. J-, po--- -o b- ko-ec p----. J__ p____ k_ b_ k____ p_____ J-, p-t-m k- b- k-n-c p-u-a- ---------------------------- Ja, potem ko bo konec pouka. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Po-em- k--se-mu -- -go--la-n-----a, -- v------el-de-a-i. P_____ k_ s_ m_ j_ z______ n_______ n_ v__ m____ d______ P-t-m- k- s- m- j- z-o-i-a n-s-e-a- n- v-č m-g-l d-l-t-. -------------------------------------------------------- Potem, ko se mu je zgodila nesreča, ni več mogel delati. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P-t--,--o -e---g-b------o- ----d----v --e--k-. P_____ k_ j_ i______ d____ j_ o____ v A_______ P-t-m- k- j- i-g-b-l d-l-, j- o-š-l v A-e-i-o- ---------------------------------------------- Potem, ko je izgubil delo, je odšel v Ameriko. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. P-------o----še--v--m--iko,-j----s-a--bogat. P_____ k_ j_ š__ v A_______ j_ p_____ b_____ P-t-m- k- j- š-l v A-e-i-o- j- p-s-a- b-g-t- -------------------------------------------- Potem, ko je šel v Ameriko, je postal bogat. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.