Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   hu A hét napjai

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [kilenc]

A hét napjai

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
pirmdiena hé--ő h____ h-t-ő ----- hétfő 0
otrdiena ke-d k___ k-d- ---- kedd 0
trešdiena sze-da s_____ s-e-d- ------ szerda 0
ceturtdiena csü-ör--k c________ c-ü-ö-t-k --------- csütörtök 0
piektdiena p-n--k p_____ p-n-e- ------ péntek 0
sestdiena s-om-at s______ s-o-b-t ------- szombat 0
svētdiena v---r-ap v_______ v-s-r-a- -------- vasárnap 0
nedēļa a -ét a h__ a h-t ----- a hét 0
no pirmdienas līdz svētdienai h-t--tő--vasá--a-ig h_______ v_________ h-t-ő-ő- v-s-r-a-i- ------------------- hétfőtől vasárnapig 0
Pirmā diena ir pirmdiena. A----ső n-p-a-h-tf-. A_ e___ n__ a h_____ A- e-s- n-p a h-t-ő- -------------------- Az első nap a hétfő. 0
Otrā diena ir otrdiena. A más--i--------k--d. A m______ n__ a k____ A m-s-d-k n-p a k-d-. --------------------- A második nap a kedd. 0
Trešā diena ir trešdiena. A--a-mad-- n-- a ----d-. A h_______ n__ a s______ A h-r-a-i- n-p a s-e-d-. ------------------------ A harmadik nap a szerda. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. A ne--e-ik---- a-csütö--ö-. A n_______ n__ a c_________ A n-g-e-i- n-p a c-ü-ö-t-k- --------------------------- A negyedik nap a csütörtök. 0
Piektā diena ir piektdiena. Az-ö-ödik -a- - p-n-ek. A_ ö_____ n__ a p______ A- ö-ö-i- n-p a p-n-e-. ----------------------- Az ötödik nap a péntek. 0
Sestā diena ir sestdiena. A h-to-----ap----z-m--t. A h______ n__ a s_______ A h-t-d-k n-p a s-o-b-t- ------------------------ A hatodik nap a szombat. 0
Septītā diena ir svētdiena. A-hete-ik-n-- - --s--n-p. A h______ n__ a v________ A h-t-d-k n-p a v-s-r-a-. ------------------------- A hetedik nap a vasárnap. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. A----nek ----n-p-a--a-. A h_____ h__ n____ v___ A h-t-e- h-t n-p-a v-n- ----------------------- A hétnek hét napja van. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Mi--sa- öt-n-----d--go----. M_ c___ ö_ n____ d_________ M- c-a- ö- n-p-t d-l-o-u-k- --------------------------- Mi csak öt napot dolgozunk. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!