Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   no Ukedager

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [ni]

Ukedager

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
pirmdiena m-nd-g m_____ m-n-a- ------ mandag 0
otrdiena t---d-g t______ t-r-d-g ------- tirsdag 0
trešdiena on-dag o_____ o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena t-r--ag t______ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena f-ed-g f_____ f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena lø-dag l_____ l-r-a- ------ lørdag 0
svētdiena sønd-g s_____ s-n-a- ------ søndag 0
nedēļa uka u__ u-a --- uka 0
no pirmdienas līdz svētdienai fra m---a- ----s-n--g f__ m_____ t__ s_____ f-a m-n-a- t-l s-n-a- --------------------- fra mandag til søndag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. De--f-r--- d-g-n--r -a--a-. D__ f_____ d____ e_ m______ D-n f-r-t- d-g-n e- m-n-a-. --------------------------- Den første dagen er mandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. De---n-r--dagen er-t-rs-a-. D__ a____ d____ e_ t_______ D-n a-d-e d-g-n e- t-r-d-g- --------------------------- Den andre dagen er tirsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D----r---e-----n ----ns-ag. D__ t_____ d____ e_ o______ D-n t-e-j- d-g-n e- o-s-a-. --------------------------- Den tredje dagen er onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D-- fj--d- -agen-er t--sdag. D__ f_____ d____ e_ t_______ D-n f-e-d- d-g-n e- t-r-d-g- ---------------------------- Den fjerde dagen er torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D----emt---agen -- ---dag. D__ f____ d____ e_ f______ D-n f-m-e d-g-n e- f-e-a-. -------------------------- Den femte dagen er fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. De-------e-d-ge- -r--ør-a-. D__ s_____ d____ e_ l______ D-n s-e-t- d-g-n e- l-r-a-. --------------------------- Den sjette dagen er lørdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. De- sju-n----a-en -r sønd-g. D__ s______ d____ e_ s______ D-n s-u-n-e d-g-n e- s-n-a-. ---------------------------- Den sjuende dagen er søndag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Uka---r-sj- --ge-. U__ h__ s__ d_____ U-a h-r s-u d-g-r- ------------------ Uka har sju dager. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. V- j--b-r -ar---em-dag--. V_ j_____ b___ f__ d_____ V- j-b-e- b-r- f-m d-g-r- ------------------------- Vi jobber bare fem dager. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!