Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   uk Дні тижня

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [дев’ять]

9 [devʺyatʹ]

Дні тижня

Dni tyzhnya

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena П---ділок П________ П-н-д-л-к --------- Понеділок 0
P-nedi-ok P________ P-n-d-l-k --------- Ponedilok
otrdiena Вівтор-к В_______ В-в-о-о- -------- Вівторок 0
V-v--r-k V_______ V-v-o-o- -------- Vivtorok
trešdiena Се--да С_____ С-р-д- ------ Середа 0
S---da S_____ S-r-d- ------ Sereda
ceturtdiena Ч-т-ер Ч_____ Ч-т-е- ------ Четвер 0
C-e--er C______ C-e-v-r ------- Chetver
piektdiena п-я--иця п_______ п-я-н-ц- -------- п’ятниця 0
pʺyatnyt-ya p__________ p-y-t-y-s-a ----------- pʺyatnytsya
sestdiena С--ота С_____ С-б-т- ------ Субота 0
S--ota S_____ S-b-t- ------ Subota
svētdiena Н-ді-я Н_____ Н-д-л- ------ Неділя 0
Ne-i--a N______ N-d-l-a ------- Nedilya
nedēļa Тиждень Т______ Т-ж-е-ь ------- Тиждень 0
T-zh-enʹ T_______ T-z-d-n- -------- Tyzhdenʹ
no pirmdienas līdz svētdienai від --н-д-----д- н--ілі в__ п________ д_ н_____ в-д п-н-д-л-а д- н-д-л- ----------------------- від понеділка до неділі 0
v-d-po----lk- -o-n-d--i v__ p________ d_ n_____ v-d p-n-d-l-a d- n-d-l- ----------------------- vid ponedilka do nedili
Pirmā diena ir pirmdiena. П--ши- -ень-- п--ед--о-. П_____ д___ – п_________ П-р-и- д-н- – п-н-д-л-к- ------------------------ Перший день – понеділок. 0
P-r-h--̆ de-- – -one---o-. P______ d___ – p_________ P-r-h-y- d-n- – p-n-d-l-k- -------------------------- Pershyy̆ denʹ – ponedilok.
Otrā diena ir otrdiena. Д--гий-д-н- ---ів-ор-к. Д_____ д___ – в________ Д-у-и- д-н- – в-в-о-о-. ----------------------- Другий день – вівторок. 0
Dr-hy---den- - vi-----k. D_____ d___ – v________ D-u-y-̆ d-n- – v-v-o-o-. ------------------------ Druhyy̆ denʹ – vivtorok.
Trešā diena ir trešdiena. Тре--й -ень –-с--е--. Т_____ д___ – с______ Т-е-і- д-н- – с-р-д-. --------------------- Третій день – середа. 0
Tretiy̆----ʹ ---e-e--. T_____ d___ – s______ T-e-i-̆ d-n- – s-r-d-. ---------------------- Tretiy̆ denʹ – sereda.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ч--вер--й-д-------етвер. Ч________ д___ – ч______ Ч-т-е-т-й д-н- – ч-т-е-. ------------------------ Четвертий день – четвер. 0
Che-ver--y--den- - --et--r. C_________ d___ – c_______ C-e-v-r-y-̆ d-n- – c-e-v-r- --------------------------- Chetvertyy̆ denʹ – chetver.
Piektā diena ir piektdiena. П-ятий--е---–-п’----ц-. П_____ д___ – п________ П-я-и- д-н- – п-я-н-ц-. ----------------------- П’ятий день – п’ятниця. 0
P-y-ty---de---–-----t--tsy-. P______ d___ – p___________ P-y-t-y- d-n- – p-y-t-y-s-a- ---------------------------- Pʺyatyy̆ denʹ – pʺyatnytsya.
Sestā diena ir sestdiena. Ш--ти---------суб---. Ш_____ д___ – с______ Ш-с-и- д-н- – с-б-т-. --------------------- Шостий день – субота. 0
Sh---y------ʹ-– sub---. S______ d___ – s______ S-o-t-y- d-n- – s-b-t-. ----------------------- Shostyy̆ denʹ – subota.
Septītā diena ir svētdiena. Сьоми-------– -е---я. С_____ д___ – н______ С-о-и- д-н- – н-д-л-. --------------------- Сьомий день – неділя. 0
S--my-̆-d-nʹ-–-ne-i-y-. S_____ d___ – n_______ S-o-y-̆ d-n- – n-d-l-a- ----------------------- Sʹomyy̆ denʹ – nedilya.
Nedēļā ir septiņas dienas. Т-жд-нь-м-є -ім -ні-. Т______ м__ с__ д____ Т-ж-е-ь м-є с-м д-і-. --------------------- Тиждень має сім днів. 0
Tyzhden- -a----i- -niv. T_______ m___ s__ d____ T-z-d-n- m-y- s-m d-i-. ----------------------- Tyzhdenʹ maye sim dniv.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. М- -рацю-м- л-ше---я---дні-. М_ п_______ л___ п____ д____ М- п-а-ю-м- л-ш- п-я-ь д-і-. ---------------------------- Ми працюємо лише п’ять днів. 0
M- ---t-yu---o----he-p----ʹ-dni-. M_ p__________ l____ p_____ d____ M- p-a-s-u-e-o l-s-e p-y-t- d-i-. --------------------------------- My pratsyuyemo lyshe p'yatʹ dniv.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!