Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sk Dni v týždni

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [deväť]

Dni v týždni

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
pirmdiena pondel-k p_______ p-n-e-o- -------- pondelok 0
otrdiena utor-k u_____ u-o-o- ------ utorok 0
trešdiena s-r--a s_____ s-r-d- ------ streda 0
ceturtdiena št--t-k š______ š-v-t-k ------- štvrtok 0
piektdiena piatok p_____ p-a-o- ------ piatok 0
sestdiena s-b--a s_____ s-b-t- ------ sobota 0
svētdiena n-de-a n_____ n-d-ľ- ------ nedeľa 0
nedēļa t----ň t_____ t-ž-e- ------ týždeň 0
no pirmdienas līdz svētdienai o---on---k- -o --de-e o_ p_______ d_ n_____ o- p-n-e-k- d- n-d-l- --------------------- od pondelka do nedele 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Pr-ý-deň -- -onde---. P___ d__ j_ p________ P-v- d-ň j- p-n-e-o-. --------------------- Prvý deň je pondelok. 0
Otrā diena ir otrdiena. D--h- -e--je -to-o-. D____ d__ j_ u______ D-u-ý d-ň j- u-o-o-. -------------------- Druhý deň je utorok. 0
Trešā diena ir trešdiena. T---í deň--- -tr---. T____ d__ j_ s______ T-e-í d-ň j- s-r-d-. -------------------- Tretí deň je streda. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Št-rt- -eň--e št-rto-. Š_____ d__ j_ š_______ Š-v-t- d-ň j- š-v-t-k- ---------------------- Štvrtý deň je štvrtok. 0
Piektā diena ir piektdiena. Piaty -----e ----ok. P____ d__ j_ p______ P-a-y d-ň j- p-a-o-. -------------------- Piaty deň je piatok. 0
Sestā diena ir sestdiena. Š-e-t- --ň-j- sob-ta. Š_____ d__ j_ s______ Š-e-t- d-ň j- s-b-t-. --------------------- Šiesty deň je sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. S--d-- -eň-j- ne-e-a. S_____ d__ j_ n______ S-e-m- d-ň j- n-d-ľ-. --------------------- Siedmy deň je nedeľa. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Tý--eň ---se-em ---. T_____ m_ s____ d___ T-ž-e- m- s-d-m d-í- -------------------- Týždeň má sedem dní. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Prac-je-e --- p-- d--. P________ l__ p__ d___ P-a-u-e-e l-n p-ť d-í- ---------------------- Pracujeme len päť dní. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!