Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   nn Vekedagar

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [ni]

Vekedagar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
pirmdiena måndag m_____ m-n-a- ------ måndag 0
otrdiena tysd-g t_____ t-s-a- ------ tysdag 0
trešdiena o-s--g o_____ o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena t-r-dag t______ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena f--dag f_____ f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena l-u-d-g l______ l-u-d-g ------- laurdag 0
svētdiena s--dag s_____ s-n-a- ------ sundag 0
nedēļa v-ka v___ v-k- ---- veka 0
no pirmdienas līdz svētdienai f-å---ndag -il su-d-g f__ m_____ t__ s_____ f-å m-n-a- t-l s-n-a- --------------------- frå måndag til sundag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. De----rste da-en--- m-n-ag. D__ f_____ d____ e_ m______ D-n f-r-t- d-g-n e- m-n-a-. --------------------------- Den fyrste dagen er måndag. 0
Otrā diena ir otrdiena. Den--ndre ---e--er------g. D__ a____ d____ e_ t______ D-n a-d-e d-g-n e- t-s-a-. -------------------------- Den andre dagen er tysdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D-- tr--j- -age--er-on--ag. D__ t_____ d____ e_ o______ D-n t-e-j- d-g-n e- o-s-a-. --------------------------- Den tredje dagen er onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Den-f----e--ag-- ----o-sd-g. D__ f_____ d____ e_ t_______ D-n f-e-d- d-g-n e- t-r-d-g- ---------------------------- Den fjerde dagen er torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D-n -e-t- da-en -- fredag. D__ f____ d____ e_ f______ D-n f-m-e d-g-n e- f-e-a-. -------------------------- Den femte dagen er fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. Den sj--te da--n-e--lau-dag. D__ s_____ d____ e_ l_______ D-n s-e-t- d-g-n e- l-u-d-g- ---------------------------- Den sjette dagen er laurdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. De- ----nde d---n--r-s-nd--. D__ s______ d____ e_ s______ D-n s-u-n-e d-g-n e- s-n-a-. ---------------------------- Den sjuande dagen er sundag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Det -r -ju--a-a- i--e-a. D__ e_ s__ d____ i v____ D-t e- s-u d-g-r i v-k-. ------------------------ Det er sju dagar i veka. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. V- arb--d-- b--r--f----a--r. V_ a_______ b____ f__ d_____ V- a-b-i-e- b-r-e f-m d-g-r- ---------------------------- Vi arbeider berre fem dagar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!