ве- јед-ом - -о- --ка-а
већ једном – још никада
в-ћ ј-д-о- – ј-ш н-к-д-
-----------------------
већ једном – још никада 0 ve-́--e---m-–---- ni--davec- jednom – još nikadav-c- j-d-o- – j-š n-k-d-------------------------već jednom – još nikada
Јесте ли в-ћ-ј----- би-и-у-Б-----у?
Јесте ли већ једном били у Берлину?
Ј-с-е л- в-ћ ј-д-о- б-л- у Б-р-и-у-
-----------------------------------
Јесте ли већ једном били у Берлину? 0 J-----l---eć --d-o- bil--- B--l-n-?Jeste li vec- jednom bili u Berlinu?J-s-e l- v-c- j-d-o- b-l- u B-r-i-u-------------------------------------Jeste li već jednom bili u Berlinu?
Не----ш-ни--д-.
Не, још никада.
Н-, ј-ш н-к-д-.
---------------
Не, још никада. 0 Ne, ----n-kad-.Ne, još nikada.N-, j-š n-k-d-.---------------Ne, još nikada.
По--ај--е--и--в-е---к-га?
Познајете ли овде некога?
П-з-а-е-е л- о-д- н-к-г-?
-------------------------
Познајете ли овде некога? 0 P---a---e-li--vd- --koga?Poznajete li ovde nekoga?P-z-a-e-e l- o-d- n-k-g-?-------------------------Poznajete li ovde nekoga?
Н-- -- н--п--најем-о----н-ког-.
Не, ја не познајем овде никога.
Н-, ј- н- п-з-а-е- о-д- н-к-г-.
-------------------------------
Не, ја не познајем овде никога. 0 Ne- ja ne--oznaje- ovd- -i----.Ne, ja ne poznajem ovde nikoga.N-, j- n- p-z-a-e- o-d- n-k-g-.-------------------------------Ne, ja ne poznajem ovde nikoga.
О---јете -- -о--д--о -вде?
Остајете ли још дуго овде?
О-т-ј-т- л- ј-ш д-г- о-д-?
--------------------------
Остајете ли још дуго овде? 0 Os-----e------š -u-----de?Ostajete li još dugo ovde?O-t-j-t- l- j-š d-g- o-d-?--------------------------Ostajete li još dugo ovde?
Не- ја -е -стај-м--иш- д--- -в--.
Не, ја не остајем више дуго овде.
Н-, ј- н- о-т-ј-м в-ш- д-г- о-д-.
---------------------------------
Не, ја не остајем више дуго овде. 0 N-,-ja-n--os--je- --še --g--ov-e.Ne, ja ne ostajem više dugo ovde.N-, j- n- o-t-j-m v-š- d-g- o-d-.---------------------------------Ne, ja ne ostajem više dugo ovde.
јо- н-шт--–--и--- ---е
још нешто – ништа више
ј-ш н-ш-о – н-ш-а в-ш-
----------------------
још нешто – ништа више 0 j---nešto – --šta--i-ejoš nešto – ništa višej-š n-š-o – n-š-a v-š-----------------------još nešto – ništa više
Же-и---ли-јо- не-то-------?
Желите ли још нешто попити?
Ж-л-т- л- ј-ш н-ш-о п-п-т-?
---------------------------
Желите ли још нешто попити? 0 Že-i-- l--j-š--e-t----p--i?Želite li još nešto popiti?Ž-l-t- l- j-š n-š-o p-p-t-?---------------------------Želite li još nešto popiti?
Н----а-н--ж-лим -и-т- -ише.
Не, ја не желим ништа више.
Н-, ј- н- ж-л-м н-ш-а в-ш-.
---------------------------
Не, ја не желим ништа више. 0 Ne,-----e---------š-a --š-.Ne, ja ne želim ništa više.N-, j- n- ž-l-m n-š-a v-š-.---------------------------Ne, ja ne želim ništa više.
в-ћ-н-шт--–-јо-----та
већ нешто – још ништа
в-ћ н-ш-о – ј-ш н-ш-а
---------------------
већ нешто – још ништа 0 v--- --što – jo-----tavec- nešto – još ništav-c- n-š-o – j-š n-š-a----------------------već nešto – još ništa
Ј---- -и-в-ћ -еш-о---ли?
Јесте ли већ нешто јели?
Ј-с-е л- в-ћ н-ш-о ј-л-?
------------------------
Јесте ли већ нешто јели? 0 J---e-----e-- n---o ----?Jeste li vec- nešto jeli?J-s-e l- v-c- n-š-o j-l-?-------------------------Jeste li već nešto jeli?
Не---а --ш-ни-а---и-та-ј-о-/ јела.
Не, ја још нисам ништа јео / јела.
Н-, ј- ј-ш н-с-м н-ш-а ј-о / ј-л-.
----------------------------------
Не, ја још нисам ништа јео / јела. 0 N---ja još ni-----i----je--/ j-l-.Ne, ja još nisam ništa jeo / jela.N-, j- j-š n-s-m n-š-a j-o / j-l-.----------------------------------Ne, ja još nisam ništa jeo / jela.
још -еко – нико --ше
још неко – нико више
ј-ш н-к- – н-к- в-ш-
--------------------
још неко – нико више 0 j-š --ko –--i-o--i-ejoš neko – niko višej-š n-k- – n-k- v-š---------------------još neko – niko više
Же----и-још н-ко---ф-?
Жели ли још неко кафу?
Ж-л- л- ј-ш н-к- к-ф-?
----------------------
Жели ли још неко кафу? 0 Že---l--jo--ne-----fu?Želi li još neko kafu?Ž-l- l- j-š n-k- k-f-?----------------------Želi li još neko kafu?
Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda.
Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā.
Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis.
Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas.
Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ.
Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā.
No turienes tā ir izplatījusies tālāk.
Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas.
Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti.
Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk.
Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru.
Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas.
Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā.
Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār.
To var atrast tikai pierakstītā veidā.
Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos.
Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi.
Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām.
Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām.
Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi.
Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu.
Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās.
Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša.
To pieraksta no labās puses uz kreiso.
Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša.
Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās.
To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai.
Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…