Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sr Постављати питања 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шездесет и два]

62 [šezdeset i dva]

Постављати питања 1

Postavljati pitanja 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
mācīties уч--и у____ у-и-и ----- учити 0
u--ti u____ u-i-i ----- učiti
Vai skolēni mācās daudz? У-- -и-уч-ниц--мн-го? У__ л_ у______ м_____ У-е л- у-е-и-и м-о-о- --------------------- Уче ли ученици много? 0
Uče--i uče---i m---o? U__ l_ u______ m_____ U-e l- u-e-i-i m-o-o- --------------------- Uče li učenici mnogo?
Nē, viņi mācās maz. Н-- он- -ч- --ло. Н__ о__ у__ м____ Н-, о-и у-е м-л-. ----------------- Не, они уче мало. 0
Ne- --i--č--m---. N__ o__ u__ m____ N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo.
jautāt п-та-и п_____ п-т-т- ------ питати 0
p-tati p_____ p-t-t- ------ pitati
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Питат- -------о----т--а? П_____ л_ ч____ у_______ П-т-т- л- ч-с-о у-и-е-а- ------------------------ Питате ли често учитеља? 0
Pitate -----s-o -č--e-ja? P_____ l_ č____ u________ P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Не--н--пита--г- че--о. Н__ н_ п____ г_ ч_____ Н-, н- п-т-м г- ч-с-о- ---------------------- Не, не питам га често. 0
Ne,--e --ta- ga čes--. N__ n_ p____ g_ č_____ N-, n- p-t-m g- č-s-o- ---------------------- Ne, ne pitam ga često.
atbildēt о-г-во---и о_________ о-г-в-р-т- ---------- одговорити 0
o-g----iti o_________ o-g-v-r-t- ---------- odgovoriti
Atbildiet, lūdzu! Од-ов-р---,--олим -ас. О__________ м____ В___ О-г-в-р-т-, м-л-м В-с- ---------------------- Одговорите, молим Вас. 0
Odgov--i--, mol-m Vas. O__________ m____ V___ O-g-v-r-t-, m-l-m V-s- ---------------------- Odgovorite, molim Vas.
Es atbildu. Ј--одго-а--м. Ј_ о_________ Ј- о-г-в-р-м- ------------- Ја одговарам. 0
Ja--dgovar--. J_ o_________ J- o-g-v-r-m- ------------- Ja odgovaram.
strādāt р-д--и р_____ р-д-т- ------ радити 0
ra-iti r_____ r-d-t- ------ raditi
Vai viņš pašlaik strādā? Ра-- -и -- управ-? Р___ л_ о_ у______ Р-д- л- о- у-р-в-? ------------------ Ради ли он управо? 0
R-di l- -- u-r-vo? R___ l_ o_ u______ R-d- l- o- u-r-v-? ------------------ Radi li on upravo?
Jā, viņš pašlaik strādā. Да, упр-----а--. Д__ у_____ р____ Д-, у-р-в- р-д-. ---------------- Да, управо ради. 0
Da, uprav- r--i. D__ u_____ r____ D-, u-r-v- r-d-. ---------------- Da, upravo radi.
nākt д--а--ти д_______ д-л-з-т- -------- долазити 0
do-az-ti d_______ d-l-z-t- -------- dolaziti
Vai Jūs nāksiet? Дол-з-т--л--Ви? Д_______ л_ В__ Д-л-з-т- л- В-? --------------- Долазите ли Ви? 0
D----it- li Vi? D_______ l_ V__ D-l-z-t- l- V-? --------------- Dolazite li Vi?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Д---до-а-----од-ах. Д__ д_______ о_____ Д-, д-л-з-м- о-м-х- ------------------- Да, долазимо одмах. 0
D-, -o-a---- ---ah. D__ d_______ o_____ D-, d-l-z-m- o-m-h- ------------------- Da, dolazimo odmah.
dzīvot с-а-о---и с________ с-а-о-а-и --------- становати 0
s-anov--i s________ s-a-o-a-i --------- stanovati
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Ста-у-ет---и ----рлину? С________ л_ у Б_______ С-а-у-е-е л- у Б-р-и-у- ----------------------- Станујете ли у Берлину? 0
S----jete----u B-rl-n-? S________ l_ u B_______ S-a-u-e-e l- u B-r-i-u- ----------------------- Stanujete li u Berlinu?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Да,-ја ----у--- - Бер----. Д__ ј_ с_______ у Б_______ Д-, ј- с-а-у-е- у Б-р-и-у- -------------------------- Да, ја станујем у Берлину. 0
Da---- s-a--jem-u-B------. D__ j_ s_______ u B_______ D-, j- s-a-u-e- u B-r-i-u- -------------------------- Da, ja stanujem u Berlinu.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!