Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   sr Присвојне заменице 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шездесет и седам]

67 [šezdeset i sedam]

Присвојне заменице 2

[Prisvojne zamenice 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
brilles н-оч-ле н______ н-о-а-е ------- наочале 0
n---a-e n______ n-o-a-e ------- naočale
Viņš aizmirsa savas brilles. О- ј--з--оравио -воје н--чале. О_ ј_ з________ с____ н_______ О- ј- з-б-р-в-о с-о-е н-о-а-е- ------------------------------ Он је заборавио своје наочале. 0
On -e z-bora-i- sv-------čal-. O_ j_ z________ s____ n_______ O- j- z-b-r-v-o s-o-e n-o-a-e- ------------------------------ On je zaboravio svoje naočale.
Kur tad ir viņa brilles? М---де-с--м- -а-чале? М_ г__ с_ м_ н_______ М- г-е с- м- н-о-а-е- --------------------- Ма где су му наочале? 0
Ma -d--su m- -a-čale? M_ g__ s_ m_ n_______ M- g-e s- m- n-o-a-e- --------------------- Ma gde su mu naočale?
pulkstenis с-т с__ с-т --- сат 0
sat s__ s-t --- sat
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Ње--- са-----п---ар--. Њ____ с__ ј_ п________ Њ-г-в с-т ј- п-к-а-е-. ---------------------- Његов сат је покварен. 0
Nje-----a- -----kvar-n. N_____ s__ j_ p________ N-e-o- s-t j- p-k-a-e-. ----------------------- Njegov sat je pokvaren.
Pulkstenis karājas pie sienas. Сат----- н- зиду. С__ в___ н_ з____ С-т в-с- н- з-д-. ----------------- Сат виси на зиду. 0
S-t -isi--a-zidu. S__ v___ n_ z____ S-t v-s- n- z-d-. ----------------- Sat visi na zidu.
pase пас-ш п____ п-с-ш ----- пасош 0
pas-š p____ p-s-š ----- pasoš
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Он--е -згу--о-с-ој-п--о-. О_ ј_ и______ с___ п_____ О- ј- и-г-б-о с-о- п-с-ш- ------------------------- Он је изгубио свој пасош. 0
On-je----ubi- s-oj------. O_ j_ i______ s___ p_____ O- j- i-g-b-o s-o- p-s-š- ------------------------- On je izgubio svoj pasoš.
Kur tad ir viņa pase? Г-е -е-онд--њег-в -ас-ш? Г__ ј_ о___ њ____ п_____ Г-е ј- о-д- њ-г-в п-с-ш- ------------------------ Где је онда његов пасош? 0
G---j------ -jeg----a-o-? G__ j_ o___ n_____ p_____ G-e j- o-d- n-e-o- p-s-š- ------------------------- Gde je onda njegov pasoš?
viņi – viņu он----њи--в /-њи---а---њ-х--о о__ – њ____ / њ_____ / њ_____ о-и – њ-х-в / њ-х-в- / њ-х-в- ----------------------------- они – њихов / њихова / њихово 0
oni-– ---h-v-- --i---a-- -jihovo o__ – n_____ / n______ / n______ o-i – n-i-o- / n-i-o-a / n-i-o-o -------------------------------- oni – njihov / njihova / njihovo
Bērni nevar atrast savus vecākus. Д-ца-не---гу-на-и-њ--о-е -оди----. Д___ н_ м___ н___ њ_____ р________ Д-ц- н- м-г- н-ћ- њ-х-в- р-д-т-љ-. ---------------------------------- Деца не могу наћи њихове родитеље. 0
D--a--e ---------i nji-ove---dite-j-. D___ n_ m___ n___ n______ r_________ D-c- n- m-g- n-c-i n-i-o-e r-d-t-l-e- ------------------------------------- Deca ne mogu naći njihove roditelje.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. А-- -то-до--зе--и-----родит-љи! А__ е__ д_____ њ_____ р________ А-и е-о д-л-з- њ-х-в- р-д-т-љ-! ------------------------------- Али ето долазе њихови родитељи! 0
A-i--t- -o--z- n----vi--o-itelj-! A__ e__ d_____ n______ r_________ A-i e-o d-l-z- n-i-o-i r-d-t-l-i- --------------------------------- Ali eto dolaze njihovi roditelji!
Jūs – Jūsu Ви-– --- /------/--аше В_ – В__ / В___ / В___ В- – В-ш / В-ш- / В-ш- ---------------------- Ви – Ваш / Ваша / Ваше 0
Vi –---š-- V-š--/ -aše V_ – V__ / V___ / V___ V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Какво ј- ---- --ше-пу-овањ-, -оспо-и-- Ми--р? К____ ј_ б___ В___ п________ г________ М_____ К-к-о ј- б-л- В-ш- п-т-в-њ-, г-с-о-и-е М-л-р- --------------------------------------------- Какво је било Ваше путовање, господине Милер? 0
Ka-v---- b-l---a---put-v-n--- --spodi-----l-r? K____ j_ b___ V___ p_________ g________ M_____ K-k-o j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-i-e M-l-r- ---------------------------------------------- Kakvo je bilo Vaše putovanje, gospodine Miler?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Г-е-је -аша--е--, --с-о-и-- Миле-? Г__ ј_ В___ ж____ г________ М_____ Г-е ј- В-ш- ж-н-, г-с-о-и-е М-л-р- ---------------------------------- Где је Ваша жена, господине Милер? 0
G----e -aša -en-, -osp---ne------? G__ j_ V___ ž____ g________ M_____ G-e j- V-š- ž-n-, g-s-o-i-e M-l-r- ---------------------------------- Gde je Vaša žena, gospodine Miler?
Jūs – Jūsu Ви –--аш /-Ва-- / -а-е В_ – В__ / В___ / В___ В- – В-ш / В-ш- / В-ш- ---------------------- Ви – Ваш / Ваша / Ваше 0
Vi –------ V----- V-še V_ – V__ / V___ / V___ V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Какв---е би-о В-ше пу-о-ањ-,-г-с-о-- Ш-и-т? К____ ј_ б___ В___ п________ г______ Ш_____ К-к-о ј- б-л- В-ш- п-т-в-њ-, г-с-о-о Ш-и-т- ------------------------------------------- Какво је било Ваше путовање, госпођо Шмидт? 0
K---o-je-bilo-Vaše p---v---e, gosp-đo----dt? K____ j_ b___ V___ p_________ g______ Š_____ K-k-o j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-o Š-i-t- -------------------------------------------- Kakvo je bilo Vaše putovanje, gospođo Šmidt?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Гд- -е--а- --ж----спођ- ---дт? Г__ ј_ В__ м___ г______ Ш_____ Г-е ј- В-ш м-ж- г-с-о-о Ш-и-т- ------------------------------ Где је Ваш муж, госпођо Шмидт? 0
Gd---- V-š -----g------ Š-idt? G__ j_ V__ m___ g______ Š_____ G-e j- V-š m-ž- g-s-o-o Š-i-t- ------------------------------ Gde je Vaš muž, gospođo Šmidt?

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!