Fraseboek

af iets regverdig 1   »   lv kaut ko pamatot 1

75 [vyf en sewentig]

iets regverdig 1

iets regverdig 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

Kies hoe jy die vertaling wil sien:   
Afrikaans Letties Speel Meer
Waarom kom u nie? Kā--c Jū- -en---t? Kāpēc Jūs nenākat? K-p-c J-s n-n-k-t- ------------------ Kāpēc Jūs nenākat? 0
Die weer is so sleg. L-i---ir-tik---ik-s. Laiks ir tik slikts. L-i-s i- t-k s-i-t-. -------------------- Laiks ir tik slikts. 0
Ek kom nie omdat die weer so sleg is. Es--en-k-, ----r------- la-ks. Es nenāku, jo ir slikts laiks. E- n-n-k-, j- i- s-i-t- l-i-s- ------------------------------ Es nenāku, jo ir slikts laiks. 0
Waarom kom hy nie? K--ēc -iņš-n-nā-? Kāpēc viņš nenāk? K-p-c v-ņ- n-n-k- ----------------- Kāpēc viņš nenāk? 0
Hy is nie uitgenooi nie. Viņš--a- -zai--nāts. Viņš nav uzaicināts. V-ņ- n-v u-a-c-n-t-. -------------------- Viņš nav uzaicināts. 0
Hy kom nie omdat hy nie uitgenooi is nie. Viņ- -----, j----v uzai-i--t-. Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. V-ņ- n-n-k- j- n-v u-a-c-n-t-. ------------------------------ Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. 0
Waarom kom jy nie? Kāpē- -u -en-c? Kāpēc tu nenāc? K-p-c t- n-n-c- --------------- Kāpēc tu nenāc? 0
Ek het nie tyd nie. Ma-------aika. Man nav laika. M-n n-v l-i-a- -------------- Man nav laika. 0
Ek kom nie omdat ek nie tyd het nie. E- n--āk-, -------n-- l--k-. Es nenāku, jo man nav laika. E- n-n-k-, j- m-n n-v l-i-a- ---------------------------- Es nenāku, jo man nav laika. 0
Waarom bly jy nie? Kā-----u--e-a---c? Kāpēc tu nepaliec? K-p-c t- n-p-l-e-? ------------------ Kāpēc tu nepaliec? 0
Ek moet nog werk. Ma- -ē----s---dā. Man vēl jāstrādā. M-n v-l j-s-r-d-. ----------------- Man vēl jāstrādā. 0
Ek bly nie want ek moet nog werk. Es --------u--j--------l-jā--r--ā. Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. E- n-p-l-e-u- j- m-n v-l j-s-r-d-. ---------------------------------- Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. 0
Waarom gaan u nou al? Kāpēc --s --u--iz-ja-? Kāpēc Jūs jau aizejat? K-p-c J-s j-u a-z-j-t- ---------------------- Kāpēc Jūs jau aizejat? 0
Ek is moeg. E---smu-nogur--i. Es esmu nogurusi. E- e-m- n-g-r-s-. ----------------- Es esmu nogurusi. 0
Ek gaan omdat ek moeg is. E- -i--j-- j--e-m- n-gu-usi. Es aizeju, jo esmu nogurusi. E- a-z-j-, j- e-m- n-g-r-s-. ---------------------------- Es aizeju, jo esmu nogurusi. 0
Waarom ry u nou al? K-------s -a--a---rau-at? Kāpēc Jūs jau aizbraucat? K-p-c J-s j-u a-z-r-u-a-? ------------------------- Kāpēc Jūs jau aizbraucat? 0
Dit is al laat. I- j-- vēls. Ir jau vēls. I- j-u v-l-. ------------ Ir jau vēls. 0
Ek ry omdat dit al laat is. E-------u --om, -o-ir--au v-l-. Es braucu prom, jo ir jau vēls. E- b-a-c- p-o-, j- i- j-u v-l-. ------------------------------- Es braucu prom, jo ir jau vēls. 0

Laai af MP3 (.zip lêers)

Geen video is gevind nie!

Moedertaal = emosioneel, vreemde taal - rasioneel?

Wanneer ons vreemde tale leer, stimuleer ons die brein. Ons denke verander deur studie. Ons word meer skeppend en aanpasbaar. Ingewikkelde denke is ook vir meertalige mense makliker. Studie oefen die geheue. Hoe meer ons leer, hoe beter werk dit. Iemand wat baie tale geleer het, leer ook ander dinge vinniger. Hy kan langer aandagtig op ’n onderwerp konsentreer. Gevolglik kan hy probleme vinniger oplos. Veeltalige mense kan ook beter besluit. Maar hoe hulle besluit, hang van die tale af. Die taal waarin ons dink, beïnvloed ons besluite. Sielkundiges het verskeie proefkonyne vir ’n studie ondersoek. Al die proefkonyne was tweetalig. Benewens hul moedertaal het hulle nog ’n taal gepraat. Die proefkonyne moes ’n vraag antwoord. Die vraag het met die oplossing van ’n probleem te doen gehad. In dié proses moes die proefkonyne tussen twee opsies kies. Een opsie was ’n aansienlik groter waagstuk as die ander. Die proefkonyne moes die vraag in albei tale antwoord. En die antwoorde het verander wanneer die taal verander het! Wanneer hulle hul moedertaal gepraat het, het die proefkonyne die waagstuk gekies. Maar in die vreemde taal het hulle op die veiliger opsie besluit. Na dié eksperiment moes die proefkonyne weddenskappe plaas. Hier was daar ook ’n duidelike verskil. Wanneer hulle ’n vreemde taal gebruik het, was hulle verstandiger. Die navorsers vermoed ons is meer gefokus in vreemde tale. Daarom neem ons rasionele eerder as emosionele besluite.