Sarunvārdnīca

lv Sports   »   no Sport / idrett

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [førtini / ni og førti]

Sport / idrett

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? D-iv-r----med----r-? D_____ d_ m__ s_____ D-i-e- d- m-d s-o-t- -------------------- Driver du med sport? 0
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. J-, --- må -e--ge -eg. J__ j__ m_ b_____ m___ J-, j-g m- b-v-g- m-g- ---------------------- Ja, jeg må bevege meg. 0
Es apmeklēju sporta biedrību. J-g -år----n -p--t------. J__ g__ i e_ s___________ J-g g-r i e- s-o-t-k-u-b- ------------------------- Jeg går i en sportsklubb. 0
Mēs spēlējam futbolu. V- s---l-- -o-b-ll. V_ s______ f_______ V- s-i-l-r f-t-a-l- ------------------- Vi spiller fotball. 0
Dažreiz mēs peldam. A- o- -i---vø-mer--i. A_ o_ t__ s______ v__ A- o- t-l s-ø-m-r v-. --------------------- Av og til svømmer vi. 0
Vai arī mēs braucam ar divriteni. El--r vi -ykl-r. E____ v_ s______ E-l-r v- s-k-e-. ---------------- Eller vi sykler. 0
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. I-by-n ----fi--es -et-e-----bal---ad--n. I b___ v__ f_____ d__ e_ f______________ I b-e- v-r f-n-e- d-t e- f-t-a-l-t-d-o-. ---------------------------------------- I byen vår finnes det en fotballstadion. 0
Ir arī peldbaseins ar saunu. D-t f---e- -g-å-----v-mme--ll-med -ads---. D__ f_____ o___ e_ s_________ m__ b_______ D-t f-n-e- o-s- e- s-ø-m-h-l- m-d b-d-t-e- ------------------------------------------ Det finnes også en svømmehall med badstue. 0
Un ir arī golfa laukums. O- --t fi-n-s -n-----b---. O_ d__ f_____ e_ g________ O- d-t f-n-e- e- g-l-b-n-. -------------------------- Og det finnes en golfbane. 0
Ko rāda televīzijā? Hva -r ----p- T-? H__ e_ d__ p_ T__ H-a e- d-t p- T-? ----------------- Hva er det på TV? 0
Pašlaik rāda futbola spēli. Det--r---tballk--- --ku-at---. D__ e_ f__________ a______ n__ D-t e- f-t-a-l-a-p a-k-r-t n-. ------------------------------ Det er fotballkamp akkurat nå. 0
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. D-t ty-k---ag-t sp-l--r--ot det-en---ske. D__ t____ l____ s______ m__ d__ e________ D-t t-s-e l-g-t s-i-l-r m-t d-t e-g-l-k-. ----------------------------------------- Det tyske laget spiller mot det engelske. 0
Kas uzvar? H-em ----e-? H___ v______ H-e- v-n-e-? ------------ Hvem vinner? 0
Man nav ne jausmas. Jeg-ha- i--e --il-ng. J__ h__ i___ p_______ J-g h-r i-k- p-i-i-g- --------------------- Jeg har ikke peiling. 0
Pašlaik ir neizšķirts. For---eb-i--et-er---- u-----rt. F__ ø_________ e_ d__ u________ F-r ø-e-l-k-e- e- d-t u-v-j-r-. ------------------------------- For øyeblikket er det uavgjort. 0
Tiesnesis ir no Beļģijas. Do----en --m--r-fr- B-lgia. D_______ k_____ f__ B______ D-m-e-e- k-m-e- f-a B-l-i-. --------------------------- Dommeren kommer fra Belgia. 0
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. N---------el--v--met--. N_ e_ d__ e____________ N- e- d-t e-l-v---e-e-. ----------------------- Nå er det elleve-meter. 0
Vārti! Viens pret nulli! Mål--Et- -ot n-l-! M___ E__ m__ n____ M-l- E-t m-t n-l-! ------------------ Mål! Ett mot null! 0

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…