Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   uk Знайомство

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [три]

3 [try]

Знайомство

Znay̆omstvo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Пр-в--! П______ П-и-і-! ------- Привіт! 0
P-yv--! P______ P-y-i-! ------- Pryvit!
Labdien! Д-брог- дня! Д______ д___ Д-б-о-о д-я- ------------ Доброго дня! 0
Dobro-o-d-ya! D______ d____ D-b-o-o d-y-! ------------- Dobroho dnya!
Kā klājas? / Kā iet? Як -п---и? Я_ с______ Я- с-р-в-? ---------- Як справи? 0
Yak-sprav-? Y__ s______ Y-k s-r-v-? ----------- Yak spravy?
Vai Jūs esat no Eiropas? В- --Є-р-п-? В_ з Є______ В- з Є-р-п-? ------------ Ви з Європи? 0
V--z Yev-opy? V_ z Y_______ V- z Y-v-o-y- ------------- Vy z Yevropy?
Vai Jūs esat no Amerikas? Ви-- ---р-ки? В_ з А_______ В- з А-е-и-и- ------------- Ви з Америки? 0
V- z-Amer---? V_ z A_______ V- z A-e-y-y- ------------- Vy z Ameryky?
Vai Jūs esat no Āzijas? В- з -з--? В_ з А____ В- з А-і-? ---------- Ви з Азії? 0
Vy z Az---? V_ z A____ V- z A-i-̈- ----------- Vy z Aziï?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? У -к--у г----- Ви п--жи-а--е? У я____ г_____ В_ п__________ У я-о-у г-т-л- В- п-о-и-а-т-? ----------------------------- У якому готелі Ви проживаєте? 0
U--a--mu-hot-li-Vy p---hyv-y--e? U y_____ h_____ V_ p____________ U y-k-m- h-t-l- V- p-o-h-v-y-t-? -------------------------------- U yakomu hoteli Vy prozhyvayete?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Я- до-го Ви вже -ут? Я_ д____ В_ в__ т___ Я- д-в-о В- в-е т-т- -------------------- Як довго Ви вже тут? 0
Yak do--o Vy --h---u-? Y__ d____ V_ v___ t___ Y-k d-v-o V- v-h- t-t- ---------------------- Yak dovho Vy vzhe tut?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Я- --------Ви --лишає---я? Я_ н______ В_ з___________ Я- н-д-в-о В- з-л-ш-є-е-я- -------------------------- Як надовго Ви залишаєтеся? 0
Y-k--a-o-h------al----ye-es-a? Y__ n______ V_ z______________ Y-k n-d-v-o V- z-l-s-a-e-e-y-? ------------------------------ Yak nadovho Vy zalyshayetesya?
Vai Jums šeit patīk? Ч--п--обає--ся Вам-тут? Ч_ п__________ В__ т___ Ч- п-д-б-є-ь-я В-м т-т- ----------------------- Чи подобається Вам тут? 0
C-- -od-bayet-s-a-V-m---t? C__ p____________ V__ t___ C-y p-d-b-y-t-s-a V-m t-t- -------------------------- Chy podobayetʹsya Vam tut?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? В---ут - ві--уст--? В_ т__ у в_________ В- т-т у в-д-у-т-і- ------------------- Ви тут у відпустці? 0
Vy-tu- u ---pu-t-s-? V_ t__ u v__________ V- t-t u v-d-u-t-s-? -------------------- Vy tut u vidpusttsi?
Apciemojiet mani! В-д-ід--те--ене! В_________ м____ В-д-і-а-т- м-н-! ---------------- Відвідайте мене! 0
V--vi-ay̆te m---! V_________ m____ V-d-i-a-̆-e m-n-! ----------------- Vidviday̆te mene!
Te ir mana adrese. Ос- м-я---р--а. О__ м__ а______ О-ь м-я а-р-с-. --------------- Ось моя адреса. 0
Os--moy---d--s-. O__ m___ a______ O-ʹ m-y- a-r-s-. ---------------- Osʹ moya adresa.
Vai mēs rīt redzēsimies? Mи---б--и-ос- -ав-р-? M_ п_________ з______ M- п-б-ч-м-с- з-в-р-? --------------------- Mи побачимося завтра? 0
M---obachymos-- -a-tr-? M_ p___________ z______ M- p-b-c-y-o-y- z-v-r-? ----------------------- My pobachymosya zavtra?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. На --ль, ----е-щ--ь--а-л---вав ---ап-а-у-ала. Н_ ж____ я в__ щ___ з_________ / з___________ Н- ж-л-, я в-е щ-с- з-п-а-у-а- / з-п-а-у-а-а- --------------------------------------------- На жаль, я вже щось запланував / запланувала. 0
N--zh--ʹ, -a--z-e shchosʹ----lanuvav - zap-----ala. N_ z_____ y_ v___ s______ z_________ / z___________ N- z-a-ʹ- y- v-h- s-c-o-ʹ z-p-a-u-a- / z-p-a-u-a-a- --------------------------------------------------- Na zhalʹ, ya vzhe shchosʹ zaplanuvav / zaplanuvala.
Atā! / Čau! Бувайт-! Б_______ Б-в-й-е- -------- Бувайте! 0
B--ay--e! B_______ B-v-y-t-! --------- Buvay̆te!
Uz redzēšanos! Д- -о-а-----! Д_ п_________ Д- п-б-ч-н-я- ------------- До побачення! 0
D--p-b--he-n-a! D_ p___________ D- p-b-c-e-n-a- --------------- Do pobachennya!
Uz drīzu redzēšanos! До----трічі! Д_ з________ Д- з-с-р-ч-! ------------ До зустрічі! 0
D---us-ri---! D_ z_________ D- z-s-r-c-i- ------------- Do zustrichi!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…