Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   sl Spoznati, seznaniti se z

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Spoznati, seznaniti se z

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ž---o! Ž_____ Ž-v-o- ------ Živjo! 0
Labdien! D-ber da-! D____ d___ D-b-r d-n- ---------- Dober dan! 0
Kā klājas? / Kā iet? K-ko-v-- -t-)-g-e---ak----e (si-? K___ v__ (___ g___ K___ s__ (____ K-k- v-m (-i- g-e- K-k- s-e (-i-? --------------------------------- Kako vam (ti) gre? Kako ste (si)? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? P-i-----e iz Ev-op-? P________ i_ E______ P-i-a-a-e i- E-r-p-? -------------------- Prihajate iz Evrope? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Pr-h-j--e -- --e----? P________ i_ A_______ P-i-a-a-e i- A-e-i-e- --------------------- Prihajate iz Amerike? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Prih-ja----- A-ij-? P________ i_ A_____ P-i-a-a-e i- A-i-e- ------------------- Prihajate iz Azije? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? V--a--re----telu stanuje-e-/ ---bivat-? V k______ h_____ s________ / p_________ V k-t-r-m h-t-l- s-a-u-e-e / p-e-i-a-e- --------------------------------------- V katerem hotelu stanujete / prebivate? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Ka-o do-g- s-e -e -u? K___ d____ s__ ž_ t__ K-k- d-l-o s-e ž- t-? --------------------- Kako dolgo ste že tu? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ka-o-do-g- bo-te-o-ta-i? K___ d____ b____ o______ K-k- d-l-o b-s-e o-t-l-? ------------------------ Kako dolgo boste ostali? 0
Vai Jums šeit patīk? Va- -- ---č--u---? V__ j_ v___ t_____ V-m j- v-e- t-k-j- ------------------ Vam je všeč tukaj? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ali-----t---j -a d--u-t-? A__ s__ t____ n_ d_______ A-i s-e t-k-j n- d-p-s-u- ------------------------- Ali ste tukaj na dopustu? 0
Apciemojiet mani! O--ščit--m----j--(--išč-te -e k---!) O_______ m_ k___ (________ m_ k_____ O-i-č-t- m- k-j- (-b-š-i-e m- k-a-!- ------------------------------------ Obiščite me kaj! (Obiščite me kdaj!) 0
Te ir mana adrese. T-ka---e -o---as-o-. T____ j_ m__ n______ T-k-j j- m-j n-s-o-. -------------------- Tukaj je moj naslov. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Se----iv- (-----o) -u-ri? S_ v_____ (_______ j_____ S- v-d-v- (-i-i-o- j-t-i- ------------------------- Se vidiva (vidimo) jutri? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ž---mi je, za-jutri ---------eka----ugeg--v-n--rt-. Ž__ m_ j__ z_ j____ i___ ž_ n____ d______ v n______ Ž-l m- j-, z- j-t-i i-a- ž- n-k-j d-u-e-a v n-č-t-. --------------------------------------------------- Žal mi je, za jutri imam že nekaj drugega v načrtu. 0
Atā! / Čau! Adi-o! A_____ A-i-o- ------ Adijo! 0
Uz redzēšanos! Na-s---e-je! N_ s________ N- s-i-e-j-! ------------ Na svidenje! 0
Uz drīzu redzēšanos! S- vidi-o! S_ v______ S- v-d-m-! ---------- Se vidimo! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…