Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   no På toget

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trettifire]

På toget

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Er dett- to--t-til--er--n? E_ d____ t____ t__ B______ E- d-t-e t-g-t t-l B-r-i-? -------------------------- Er dette toget til Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? Når----l-----id -j-re-----e-? N__________ t__ k_____ t_____ N-r-H-i-k-n t-d k-ø-e- t-g-t- ----------------------------- Når/Hvilken tid kjører toget? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? N-r/Hvi--e--ti- --k---er---get-i ----i-? N__________ t__ a_______ t____ i B______ N-r-H-i-k-n t-d a-k-m-e- t-g-t i B-r-i-? ---------------------------------------- Når/Hvilken tid ankommer toget i Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? U---ky-d----n-jeg--- ---me m-- f---i? U________ k__ j__ f_ k____ m__ f_____ U-n-k-l-, k-n j-g f- k-m-e m-g f-r-i- ------------------------------------- Unnskyld, kan jeg få komme meg forbi? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. J---tro---e--e ---m-n-pl-ss. J__ t___ d____ e_ m__ p_____ J-g t-o- d-t-e e- m-n p-a-s- ---------------------------- Jeg tror dette er min plass. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. J-- t-or-d--si-t-r på plass-- mi-. J__ t___ d_ s_____ p_ p______ m___ J-g t-o- d- s-t-e- p- p-a-s-n m-n- ---------------------------------- Jeg tror du sitter på plassen min. 0
Kur ir guļamvagons? H-o- -r------u--e-? H___ e_ s__________ H-o- e- s-v-k-p-e-? ------------------- Hvor er sovekupéen? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. So-ekup-en er--ak-r-t - --ge-. S_________ e_ b______ i t_____ S-v-k-p-e- e- b-k-r-t i t-g-t- ------------------------------ Sovekupéen er bakerst i toget. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Og -vo--e- s-i-evo-nen- –-He-t---amm- i-tog-t. O_ h___ e_ s___________ – H___ f_____ i t_____ O- h-o- e- s-i-e-o-n-n- – H-l- f-a-m- i t-g-t- ---------------------------------------------- Og hvor er spisevognen? – Helt framme i toget. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ka---eg -å-sov--n--e? K__ j__ f_ s___ n____ K-n j-g f- s-v- n-d-? --------------------- Kan jeg få sove nede? 0
Vai es varu gulēt vidū? Kan-j------so-e i mi--en? K__ j__ f_ s___ i m______ K-n j-g f- s-v- i m-d-e-? ------------------------- Kan jeg få sove i midten? 0
Vai es varu gulēt augšā? K---j-g få-sove------t? K__ j__ f_ s___ ø______ K-n j-g f- s-v- ø-e-s-? ----------------------- Kan jeg få sove øverst? 0
Kad mēs būsim pie robežas? Nå---- --------e---d---en--n? N__ e_ v_ f_____ v__ g_______ N-r e- v- f-e-m- v-d g-e-s-n- ----------------------------- Når er vi fremme ved grensen? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? H-or------ ta--t--en-t-- --rl-n? H___ l____ t__ t____ t__ B______ H-o- l-n-e t-r t-r-n t-l B-r-i-? -------------------------------- Hvor lenge tar turen til Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? E--tog---f-r-in-e-? E_ t____ f_________ E- t-g-t f-r-i-k-t- ------------------- Er toget forsinket? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Ha- -u n-e --lese? H__ d_ n__ å l____ H-r d- n-e å l-s-? ------------------ Har du noe å lese? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? G-- d-t--n-å-f---oe -at--g--ri-ke-h--? G__ d__ a_ å f_ n__ m__ o_ d_____ h___ G-r d-t a- å f- n-e m-t o- d-i-k- h-r- -------------------------------------- Går det an å få noe mat og drikke her? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Ka- -u-ven-li-s--v-kk- me- --okk- s--? K__ d_ v________ v____ m__ k_____ s___ K-n d- v-n-l-g-t v-k-e m-g k-o-k- s-u- -------------------------------------- Kan du vennligst vekke meg klokka sju? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.