К-л--ц-гнік --ы-ы-ае ў-Б-рлін?
К___ ц_____ п_______ ў Б______
К-л- ц-г-і- п-ы-ы-а- ў Б-р-і-?
------------------------------
Калі цягнік прыбывае ў Берлін? 0 K-lі tsy--n-k ------a- u B-r-іn?K___ t_______ p_______ u B______K-l- t-y-g-і- p-y-y-a- u B-r-і-?--------------------------------Kalі tsyagnіk prybyvae u Berlіn?
Выбач-й----мо--а-я ------?
В_________ м____ я п______
В-б-ч-й-е- м-ж-а я п-а-д-?
--------------------------
Выбачайце, можна я прайду? 0 V-b-c-a--s-, ---hna ya pra--u?V___________ m_____ y_ p______V-b-c-a-t-e- m-z-n- y- p-a-d-?------------------------------Vybachaytse, mozhna ya praydu?
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
А д-е зн--о-з--ц--в-г-----с-------- У -ал-в-.
А д__ з__________ в______________ – У г______
А д-е з-а-о-з-ц-а в-г-н-р-с-а-а-? – У г-л-в-.
---------------------------------------------
А дзе знаходзіцца вагон-рэстаран? – У галаве. 0 A-dze--nak--d--t-t-a v-go--r-sta---?-----g--a--.A d__ z_____________ v______________ – U g______A d-e z-a-h-d-і-s-s- v-g-n-r-s-a-a-? – U g-l-v-.------------------------------------------------A dze znakhodzіtstsa vagon-restaran? – U galave.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
М----, я б----с-а-ь-н- ---э---й -а-іцы?
М_____ я б___ с____ н_ с_______ п______
М-ж-а- я б-д- с-а-ь н- с-р-д-я- п-л-ц-?
---------------------------------------
Можна, я буду спаць на сярэдняй паліцы? 0 M--h-a---a-b-d--s-ats’-n--s-ared-ya- palі-sy?M______ y_ b___ s_____ n_ s_________ p_______M-z-n-, y- b-d- s-a-s- n- s-a-e-n-a- p-l-t-y----------------------------------------------Mozhna, ya budu spats’ na syarednyay palіtsy?
Мо---------ду-сп-ц--на-в-р-н-- п-лі--?
М_____ я б___ с____ н_ в______ п______
М-ж-а- я б-д- с-а-ь н- в-р-н-й п-л-ц-?
--------------------------------------
Можна, я буду спаць на верхняй паліцы? 0 Mozhn-,-------u--p-ts’ na --r--ny-y p-l--s-?M______ y_ b___ s_____ n_ v________ p_______M-z-n-, y- b-d- s-a-s- n- v-r-h-y-y p-l-t-y---------------------------------------------Mozhna, ya budu spats’ na verkhnyay palіtsy?
Ц--ёс-- у--ас -т--н--у-з--п-ч-та--?
Ц_ ё___ у В__ ш__________ п________
Ц- ё-ц- у В-с ш-о-н-б-д-ь п-ч-т-ц-?
-----------------------------------
Ці ёсць у Вас што-небудзь пачытаць? 0 T-і y--t-’-u---- sh----ebu-----ac---a---?T__ y_____ u V__ s___________ p__________T-і y-s-s- u V-s s-t---e-u-z- p-c-y-a-s-?-----------------------------------------Tsі yosts’ u Vas shto-nebudz’ pachytats’?
Не--аг-і-б--ы--яне-паб--зіц--у -:-0 г---і- р-н-цы?
Н_ м____ б В_ м___ п________ у 7___ г_____ р______
Н- м-г-і б В- м-н- п-б-д-і-ь у 7-0- г-д-і- р-н-ц-?
--------------------------------------------------
Не маглі б Вы мяне пабудзіць у 7:00 гадзін раніцы? 0 Ne --g-і b ---my--- ---udzіts’ u-7-00--a-z-n--a----y?N_ m____ b V_ m____ p_________ u 7___ g_____ r_______N- m-g-і b V- m-a-e p-b-d-і-s- u 7-0- g-d-і- r-n-t-y------------------------------------------------------Ne maglі b Vy myane pabudzіts’ u 7:00 gadzіn ranіtsy?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00?
Не маглі б Вы мяне пабудзіць у 7:00 гадзін раніцы?
Ne maglі b Vy myane pabudzіts’ u 7:00 gadzіn ranіtsy?
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.