С-ал--ый-ва-он-- к-нц------да.
С_______ в____ в к____ п______
С-а-ь-ы- в-г-н в к-н-е п-е-д-.
------------------------------
Спальный вагон в конце поезда. 0 S---ʹnyy-v-g-- v ---tse-p--ez--.S_______ v____ v k_____ p_______S-a-ʹ-y- v-g-n v k-n-s- p-y-z-a---------------------------------Spalʹnyy vagon v kontse poyezda.
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
А-гд- ваг-н---сто------ В---л--е -о----.
А г__ в______________ – В г_____ п______
А г-е в-г-н-р-с-о-а-? – В г-л-в- п-е-д-.
----------------------------------------
А где вагон-ресторан? – В голове поезда. 0 A-g-- ------r---o-a-?-- V --lov--po-e--a.A g__ v______________ – V g_____ p_______A g-e v-g-n-r-s-o-a-? – V g-l-v- p-y-z-a------------------------------------------A gde vagon-restoran? – V golove poyezda.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
М-жн- я б-д--сп----н--н--ней---л-е?
М____ я б___ с____ н_ н_____ п_____
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- н-ж-е- п-л-е-
-----------------------------------
Можно я буду спать на нижней полке? 0 Mozhno----b-du---at- -a---z-ne---o-ke?M_____ y_ b___ s____ n_ n______ p_____M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- n-z-n-y p-l-e---------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na nizhney polke?
Мо-но-я -у-у --ат--на ---дне--п----?
М____ я б___ с____ н_ с______ п_____
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- с-е-н-й п-л-е-
------------------------------------
Можно я буду спать на средней полке? 0 Moz-n- ---b-du-sp-tʹ-n- sre--ey p--ke?M_____ y_ b___ s____ n_ s______ p_____M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- s-e-n-y p-l-e---------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na sredney polke?
М----------- спать--- --р-н-- --л-е?
М____ я б___ с____ н_ в______ п_____
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- в-р-н-й п-л-е-
------------------------------------
Можно я буду спать на верхней полке? 0 Mozh-o-ya-b-d- -p--- -- --r-h-e- -o---?M_____ y_ b___ s____ n_ v_______ p_____M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- v-r-h-e- p-l-e----------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na verkhney polke?
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.