Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   el Στο τρένο

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [τριάντα τέσσερα]

34 [triánta téssera]

Στο τρένο

[Sto tréno]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Α-τό----α--το τ--ν- -ια-Β--ολί--; Α___ ε____ τ_ τ____ γ__ Β________ Α-τ- ε-ν-ι τ- τ-έ-ο γ-α Β-ρ-λ-ν-; --------------------------------- Αυτό είναι το τρένο για Βερολίνο; 0
Au-ó eínai--- ---n--g-a -er----o? A___ e____ t_ t____ g__ B________ A-t- e-n-i t- t-é-o g-a B-r-l-n-? --------------------------------- Autó eínai to tréno gia Berolíno?
Cikos atiet vilciens? Π--- -ν-χωρ-ί--ο τ-έν-; Π___ α_______ τ_ τ_____ Π-τ- α-α-ω-ε- τ- τ-έ-ο- ----------------------- Πότε αναχωρεί το τρένο; 0
P-t--an-ch--e--t--tr---? P___ a________ t_ t_____ P-t- a-a-h-r-í t- t-é-o- ------------------------ Póte anachōreí to tréno?
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Πό-- φ---ει-το-τρ--- στο -ερ---νο; Π___ φ_____ τ_ τ____ σ__ Β________ Π-τ- φ-ά-ε- τ- τ-έ-ο σ-ο Β-ρ-λ-ν-; ---------------------------------- Πότε φτάνει το τρένο στο Βερολίνο; 0
P--e----á--- to-tr-no--t--B-ro-íno? P___ p______ t_ t____ s__ B________ P-t- p-t-n-i t- t-é-o s-o B-r-l-n-? ----------------------------------- Póte phtánei to tréno sto Berolíno?
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Μ- ----ω---τε,-μ-ο-ώ -α -εράσ-; Μ_ σ__________ μ____ ν_ π______ Μ- σ-γ-ω-ε-τ-, μ-ο-ώ ν- π-ρ-σ-; ------------------------------- Με συγχωρείτε, μπορώ να περάσω; 0
M---ynch-reít-,-----ṓ--a p-rás-? M_ s___________ m____ n_ p______ M- s-n-h-r-í-e- m-o-ṓ n- p-r-s-? -------------------------------- Me synchōreíte, mporṓ na perásō?
Es domāju, tā ir mana vieta. Ν-μ-ζ- πω---υτή-ε---ι-- θέσ- ---. Ν_____ π__ α___ ε____ η θ___ μ___ Ν-μ-ζ- π-ς α-τ- ε-ν-ι η θ-σ- μ-υ- --------------------------------- Νομίζω πως αυτή είναι η θέση μου. 0
N--íz----s-a-t- -í----ē t-é-----u. N_____ p__ a___ e____ ē t____ m___ N-m-z- p-s a-t- e-n-i ē t-é-ē m-u- ---------------------------------- Nomízō pōs autḗ eínai ē thésē mou.
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Νομί-ω -ως-κά-ε-τε---ην-θέση μο-. Ν_____ π__ κ______ σ___ θ___ μ___ Ν-μ-ζ- π-ς κ-θ-σ-ε σ-η- θ-σ- μ-υ- --------------------------------- Νομίζω πως κάθεστε στην θέση μου. 0
N--ízō pō---á--e--e s-ē--t-----mou. N_____ p__ k_______ s___ t____ m___ N-m-z- p-s k-t-e-t- s-ē- t-é-ē m-u- ----------------------------------- Nomízō pōs kátheste stēn thésē mou.
Kur ir guļamvagons? Πού---------κλ--άμα-α; Π__ ε____ η κ_________ Π-ύ ε-ν-ι η κ-ι-ά-α-α- ---------------------- Πού είναι η κλινάμαξα; 0
Poú e--ai-- klin--ax-? P__ e____ ē k_________ P-ú e-n-i ē k-i-á-a-a- ---------------------- Poú eínai ē klinámaxa?
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Η-κλινάμαξα ε-να- στ--πί-- μέρο--του-τρ--ου. Η κ________ ε____ σ__ π___ μ____ τ__ τ______ Η κ-ι-ά-α-α ε-ν-ι σ-ο π-σ- μ-ρ-ς τ-υ τ-έ-ο-. -------------------------------------------- Η κλινάμαξα είναι στο πίσω μέρος του τρένου. 0
Ē-kl-ná-axa e-n-- st--písō-----s --u----n-u. Ē k________ e____ s__ p___ m____ t__ t______ Ē k-i-á-a-a e-n-i s-o p-s- m-r-s t-u t-é-o-. -------------------------------------------- Ē klinámaxa eínai sto písō méros tou trénou.
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Κα- π-ύ--ί-α- -ο -σ-ιατ---------τ------ - -το --ρ--τι-- μ--ος. Κ__ π__ ε____ τ_ ε_________ τ__ τ______ – Σ__ μ________ μ_____ Κ-ι π-ύ ε-ν-ι τ- ε-τ-α-ό-ι- τ-υ τ-έ-ο-; – Σ-ο μ-ρ-σ-ι-ό μ-ρ-ς- -------------------------------------------------------------- Και πού είναι το εστιατόριο του τρένου; – Στο μπροστινό μέρος. 0
Kai p---eín---t- -s-i-tó-io---- -r--o-- –--to m---st--ó --r--. K__ p__ e____ t_ e_________ t__ t______ – S__ m________ m_____ K-i p-ú e-n-i t- e-t-a-ó-i- t-u t-é-o-? – S-o m-r-s-i-ó m-r-s- -------------------------------------------------------------- Kai poú eínai to estiatório tou trénou? – Sto mprostinó méros.
Vai es varu gulēt lejā? Μπορώ--α --ι--θώ κά--; Μ____ ν_ κ______ κ____ Μ-ο-ώ ν- κ-ι-η-ώ κ-τ-; ---------------------- Μπορώ να κοιμηθώ κάτω; 0
Mp-rṓ--a --imē--ṓ k-t-? M____ n_ k_______ k____ M-o-ṓ n- k-i-ē-h- k-t-? ----------------------- Mporṓ na koimēthṓ kátō?
Vai es varu gulēt vidū? Μ-ο-ώ------ιμ--ώ σ--ν---ση; Μ____ ν_ κ______ σ___ μ____ Μ-ο-ώ ν- κ-ι-η-ώ σ-η- μ-σ-; --------------------------- Μπορώ να κοιμηθώ στην μέση; 0
Mpor---a k-imēt-ṓ---ē- mé-ē? M____ n_ k_______ s___ m____ M-o-ṓ n- k-i-ē-h- s-ē- m-s-? ---------------------------- Mporṓ na koimēthṓ stēn mésē?
Vai es varu gulēt augšā? Μ---ώ ---κο----ώ----ω; Μ____ ν_ κ______ π____ Μ-ο-ώ ν- κ-ι-η-ώ π-ν-; ---------------------- Μπορώ να κοιμηθώ πάνω; 0
M---ṓ -- ---mē--ṓ p--ō? M____ n_ k_______ p____ M-o-ṓ n- k-i-ē-h- p-n-? ----------------------- Mporṓ na koimēthṓ pánō?
Kad mēs būsim pie robežas? Π-τε--τάν---- στ--σ-νο-α; Π___ φ_______ σ__ σ______ Π-τ- φ-ά-ο-μ- σ-α σ-ν-ρ-; ------------------------- Πότε φτάνουμε στα σύνορα; 0
Pó-e-p-t-n-u-e--ta--ýnor-? P___ p________ s__ s______ P-t- p-t-n-u-e s-a s-n-r-? -------------------------- Póte phtánoume sta sýnora?
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Πό-ο δι--κεί το τ---δ- -έχρ---ο -ε-ο-ί--; Π___ δ______ τ_ τ_____ μ____ τ_ Β________ Π-σ- δ-α-κ-ί τ- τ-ξ-δ- μ-χ-ι τ- Β-ρ-λ-ν-; ----------------------------------------- Πόσο διαρκεί το ταξίδι μέχρι το Βερολίνο; 0
P-so d--rk-í to--a-ídi-méc-ri-t---e-o-í--? P___ d______ t_ t_____ m_____ t_ B________ P-s- d-a-k-í t- t-x-d- m-c-r- t- B-r-l-n-? ------------------------------------------ Póso diarkeí to taxídi méchri to Berolíno?
Vai vilciens kavējas? Το τ-----έχ---κα--σ---η--; Τ_ τ____ έ___ κ___________ Τ- τ-έ-ο έ-ε- κ-θ-σ-έ-η-η- -------------------------- Το τρένο έχει καθυστέρηση; 0
To--r--- é-h-i-ka--ys-érēsē? T_ t____ é____ k____________ T- t-é-o é-h-i k-t-y-t-r-s-? ---------------------------- To tréno échei kathystérēsē?
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Έ-ετε-κάτ- να --α--σετε; Έ____ κ___ ν_ δ_________ Έ-ε-ε κ-τ- ν- δ-α-ά-ε-ε- ------------------------ Έχετε κάτι να διαβάσετε; 0
É-het- -át- na -i--á-e--? É_____ k___ n_ d_________ É-h-t- k-t- n- d-a-á-e-e- ------------------------- Échete káti na diabásete?
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Μ---εί--α-εί- ν- φ-ει---ι ---πιε- κ-τ---δ-; Μ_____ κ_____ ν_ φ___ κ__ ν_ π___ κ___ ε___ Μ-ο-ε- κ-ν-ί- ν- φ-ε- κ-ι ν- π-ε- κ-τ- ε-ώ- ------------------------------------------- Μπορεί κανείς να φάει και να πιει κάτι εδώ; 0
M----í-ka-eís------áe--k-- na p-ei ---- edṓ? M_____ k_____ n_ p____ k__ n_ p___ k___ e___ M-o-e- k-n-í- n- p-á-i k-i n- p-e- k-t- e-ṓ- -------------------------------------------- Mporeí kaneís na pháei kai na piei káti edṓ?
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Μ- --πν-τ- --------κα-- σ-ις 7:0-; Μ_ ξ______ σ__ π_______ σ___ 7____ Μ- ξ-π-ά-ε σ-ς π-ρ-κ-λ- σ-ι- 7-0-; ---------------------------------- Με ξυπνάτε σας παρακαλώ στις 7:00; 0
Me xy---t- -a--p---k--- ---s 7-0-? M_ x______ s__ p_______ s___ 7____ M- x-p-á-e s-s p-r-k-l- s-i- 7-0-? ---------------------------------- Me xypnáte sas parakalṓ stis 7:00?

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.