Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   sl Na vlaku

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [štiriintrideset]

Na vlaku

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? J--t- --a- d- -erlin-? J_ t_ v___ d_ B_______ J- t- v-a- d- B-r-i-a- ---------------------- Je to vlak do Berlina? 0
Cikos atiet vilciens? Kd-- odp-lj- v--k? K___ o______ v____ K-a- o-p-l-e v-a-? ------------------ Kdaj odpelje vlak? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Kd-j ---p---e---ak v-Ber-i-? K___ p_______ v___ v B______ K-a- p-i-e-j- v-a- v B-r-i-? ---------------------------- Kdaj pripelje vlak v Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? O--ost--e--sm-m--imo? O_________ s___ m____ O-r-s-i-e- s-e- m-m-? --------------------- Oprostite, smem mimo? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Mi-lim, ----- to------mes--. M______ d_ j_ t_ m___ m_____ M-s-i-, d- j- t- m-j- m-s-o- ---------------------------- Mislim, da je to moje mesto. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. M--l--, d-----ite--a -o--m--est-. M______ d_ s_____ n_ m____ m_____ M-s-i-, d- s-d-t- n- m-j-m m-s-u- --------------------------------- Mislim, da sedite na mojem mestu. 0
Kur ir guļamvagons? K-e -e s----ik? K__ j_ s_______ K-e j- s-a-n-k- --------------- Kje je spalnik? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Sp-l-i--je--a--o--u vlak-. S______ j_ n_ k____ v_____ S-a-n-k j- n- k-n-u v-a-a- -------------------------- Spalnik je na koncu vlaka. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Kje--a--- -edilni v--?-–-------e-k-. K__ p_ j_ j______ v___ – N_ z_______ K-e p- j- j-d-l-i v-z- – N- z-č-t-u- ------------------------------------ Kje pa je jedilni voz? – Na začetku. 0
Vai es varu gulēt lejā? Al---a-------m--p-da-? A__ l____ s___ s______ A-i l-h-o s-i- s-o-a-? ---------------------- Ali lahko spim spodaj? 0
Vai es varu gulēt vidū? Al- la-k- spim-v s----ni? A__ l____ s___ v s_______ A-i l-h-o s-i- v s-e-i-i- ------------------------- Ali lahko spim v sredini? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ali---h---spi--zgo-a-? A__ l____ s___ z______ A-i l-h-o s-i- z-o-a-? ---------------------- Ali lahko spim zgoraj? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K-a- bom- ---m-ji? K___ b___ n_ m____ K-a- b-m- n- m-j-? ------------------ Kdaj bomo na meji? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? K--o--o-g---r----vo-n-a do--e---n-? K___ d____ t____ v_____ d_ B_______ K-k- d-l-o t-a-a v-ž-j- d- B-r-i-a- ----------------------------------- Kako dolgo traja vožnja do Berlina? 0
Vai vilciens kavējas? Im---l-- z-mu-o? I__ v___ z______ I-a v-a- z-m-d-? ---------------- Ima vlak zamudo? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? I---e-kaj za-b--ti? I____ k__ z_ b_____ I-a-e k-j z- b-a-i- ------------------- Imate kaj za brati? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Se---hk--tuk-j---bi kaj za -------n p-ti? S_ l____ t____ d___ k__ z_ j____ i_ p____ S- l-h-o t-k-j d-b- k-j z- j-s-i i- p-t-? ----------------------------------------- Se lahko tukaj dobi kaj za jesti in piti? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Me----te, -r-sim, -bu-il- ----e-mi-? M_ b_____ p______ z______ o_ s______ M- b-s-e- p-o-i-, z-u-i-i o- s-d-i-? ------------------------------------ Me boste, prosim, zbudili ob sedmih? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.