Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   nn Fortid 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [åttitre]

Fortid 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
piezvanīt ri-g-e r_____ r-n-j- ------ ringje 0
Es runāju pa telefonu. Eg -i-g--. E_ r______ E- r-n-t-. ---------- Eg ringte. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. E- -ar-r--gt---ile --d-. E_ h__ r____ h____ t____ E- h-r r-n-t h-i-e t-d-. ------------------------ Eg har ringt heile tida. 0
jautāt s--r-e s_____ s-ø-j- ------ spørje 0
Es jautāju. E---purde. E_ s______ E- s-u-d-. ---------- Eg spurde. 0
Es vienmēr jautāju. Eg-ha- al-tid s-urt. E_ h__ a_____ s_____ E- h-r a-l-i- s-u-t- -------------------- Eg har alltid spurt. 0
stāstīt f--tel-e f_______ f-r-e-j- -------- fortelje 0
Es stāstīju. Eg fort-l--. E_ f________ E- f-r-a-d-. ------------ Eg fortalde. 0
Es izstāstīju visu stāstu. E- --- fo-talt--eile-h-s-o--a. E_ h__ f______ h____ h________ E- h-r f-r-a-t h-i-e h-s-o-i-. ------------------------------ Eg har fortalt heile historia. 0
mācīties læ-e-/---u--re l___ / s______ l-r- / s-u-e-e -------------- lære / studere 0
Es mācījos. Eg -æ-te-----stu--rte. E_ l_____ E_ s________ E- l-r-e- E- s-u-e-t-. ---------------------- Eg lærte. Eg studerte. 0
Es mācījos visu vakaru. E- h-- l--t - he-le-k---d. E--h-r s-uder- i h--l- k----. E_ h__ l___ i h____ k_____ E_ h__ s______ i h____ k_____ E- h-r l-r- i h-i-e k-e-d- E- h-r s-u-e-t i h-i-e k-e-d- -------------------------------------------------------- Eg har lært i heile kveld. Eg har studert i heile kveld. 0
strādāt job-e j____ j-b-e ----- jobbe 0
Es strādāju. E---o---. E_ j_____ E- j-b-a- --------- Eg jobba. 0
Es strādāju visu dienu. E- ha---ob-a -ei-e --g-n. E_ h__ j____ h____ d_____ E- h-r j-b-a h-i-e d-g-n- ------------------------- Eg har jobba heile dagen. 0
ēst ete e__ e-e --- ete 0
Es paēdu. Eg -t. E_ å__ E- å-. ------ Eg åt. 0
Es apēdu visu ēdienu. E---a--e-e-o-p-a--. E_ h__ e__ o__ a___ E- h-r e-e o-p a-t- ------------------- Eg har ete opp alt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.