Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   nn Past tense 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [åttitre]

Past tense 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
piezvanīt rin--e ringje r-n-j- ------ ringje 0
Es runāju pa telefonu. Eg --n--e. Eg ringte. E- r-n-t-. ---------- Eg ringte. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. E--ha--ri-g--he--e t-da. Eg har ringt heile tida. E- h-r r-n-t h-i-e t-d-. ------------------------ Eg har ringt heile tida. 0
jautāt spø--e spørje s-ø-j- ------ spørje 0
Es jautāju. Eg-s--r-e. Eg spurde. E- s-u-d-. ---------- Eg spurde. 0
Es vienmēr jautāju. Eg har a----d --urt. Eg har alltid spurt. E- h-r a-l-i- s-u-t- -------------------- Eg har alltid spurt. 0
stāstīt f------e fortelje f-r-e-j- -------- fortelje 0
Es stāstīju. Eg -or----e. Eg fortalde. E- f-r-a-d-. ------------ Eg fortalde. 0
Es izstāstīju visu stāstu. E- -----ort-l- h-i-e h-s-ori-. Eg har fortalt heile historia. E- h-r f-r-a-t h-i-e h-s-o-i-. ------------------------------ Eg har fortalt heile historia. 0
mācīties l-re / ----ere lære / studere l-r- / s-u-e-e -------------- lære / studere 0
Es mācījos. Eg -ær-e--Eg-st-der--. Eg lærte. Eg studerte. E- l-r-e- E- s-u-e-t-. ---------------------- Eg lærte. Eg studerte. 0
Es mācījos visu vakaru. Eg --r-lær--- h-i-e--vel-.--g--a- st-de-- -----l--kv-l-. Eg har lært i heile kveld. Eg har studert i heile kveld. E- h-r l-r- i h-i-e k-e-d- E- h-r s-u-e-t i h-i-e k-e-d- -------------------------------------------------------- Eg har lært i heile kveld. Eg har studert i heile kveld. 0
strādāt jo--e jobbe j-b-e ----- jobbe 0
Es strādāju. E---ob--. Eg jobba. E- j-b-a- --------- Eg jobba. 0
Es strādāju visu dienu. E- --r-----a h-i-e -----. Eg har jobba heile dagen. E- h-r j-b-a h-i-e d-g-n- ------------------------- Eg har jobba heile dagen. 0
ēst ete ete e-e --- ete 0
Es paēdu. Eg -t. Eg åt. E- å-. ------ Eg åt. 0
Es apēdu visu ēdienu. E- --- et- o-- al-. Eg har ete opp alt. E- h-r e-e o-p a-t- ------------------- Eg har ete opp alt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.