Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   nn Yesterday – today – tomorrow

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [ti]

Yesterday – today – tomorrow

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. I -å- v-r -e- l-ur-ag. I går var det laurdag. I g-r v-r d-t l-u-d-g- ---------------------- I går var det laurdag. 0
Vakar es biju kino. I --r-----eg -å ---o. I går var eg på kino. I g-r v-r e- p- k-n-. --------------------- I går var eg på kino. 0
Filma bija interesanta. Fil-e- var -nt-re----t. Filmen var interessant. F-l-e- v-r i-t-r-s-a-t- ----------------------- Filmen var interessant. 0
Šodien ir svētdiena. I-d-g -r---t s-n-ag. I dag er det sundag. I d-g e- d-t s-n-a-. -------------------- I dag er det sundag. 0
Šodien es nestrādāju. I-d---a-be-der--- --kje. I dag arbeider eg ikkje. I d-g a-b-i-e- e- i-k-e- ------------------------ I dag arbeider eg ikkje. 0
Es palieku mājās. Eg -- -e---. Eg er heime. E- e- h-i-e- ------------ Eg er heime. 0
Rīt ir pirmdiena. I------- er-de- -å----. I morgon er det måndag. I m-r-o- e- d-t m-n-a-. ----------------------- I morgon er det måndag. 0
Rīt es atkal strādāšu. I ---gon-sk-- eg på j-b---tt. I morgon skal eg på jobb att. I m-r-o- s-a- e- p- j-b- a-t- ----------------------------- I morgon skal eg på jobb att. 0
Es strādāju birojā. Eg-job-ar på-e-- -o-t-r. Eg jobbar på eit kontor. E- j-b-a- p- e-t k-n-o-. ------------------------ Eg jobbar på eit kontor. 0
Kas tas ir? Kve---r-det? Kven er det? K-e- e- d-t- ------------ Kven er det? 0
Tas ir Pēteris. D-t--- P-ter. Det er Peter. D-t e- P-t-r- ------------- Det er Peter. 0
Pēteris ir students. Pet-r er stud-nt. Peter er student. P-t-r e- s-u-e-t- ----------------- Peter er student. 0
Kas tā ir? Kven e- ---? Kven er det? K-e- e- d-t- ------------ Kven er det? 0
Tā ir Marta. De- ---M-rth-. Det er Martha. D-t e- M-r-h-. -------------- Det er Martha. 0
Marta ir sekretāre. M--tha--r s-k-etær. Martha er sekretær. M-r-h- e- s-k-e-æ-. ------------------- Martha er sekretær. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P-ter--- ----h- ---ve-er. Peter og Martha er vener. P-t-r o- M-r-h- e- v-n-r- ------------------------- Peter og Martha er vener. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pete- e--ve-e- t-l --rtha. Peter er venen til Martha. P-t-r e- v-n-n t-l M-r-h-. -------------------------- Peter er venen til Martha. 0
Marta ir Pētera draudzene. Ma---a -r---nn-nn- t-l --t-r. Martha er venninna til Peter. M-r-h- e- v-n-i-n- t-l P-t-r- ----------------------------- Martha er venninna til Peter. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!