Sarunvārdnīca

lv Pie ārsta   »   nn Hjå legen

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

Pie ārsta

57 [femtisju / sju og femti]

Hjå legen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Man ir pieraksts pie ārsta. E--har---m- hj- l-g-n. E_ h__ t___ h__ l_____ E- h-r t-m- h-å l-g-n- ---------------------- Eg har time hjå legen. 0
Man ir pieraksts uz desmitiem. Eg ha- --m- -lo--- -i. E_ h__ t___ k_____ t__ E- h-r t-m- k-o-k- t-. ---------------------- Eg har time klokka ti. 0
Kā Jūs sauc? Kva e- -a-ne- ----? K__ e_ n_____ d____ K-a e- n-m-e- d-t-? ------------------- Kva er namnet ditt? 0
Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! Set-de- ----e-te-o----, -- d--s-il-. S__ d__ p_ v___________ e_ d_ s_____ S-t d-g p- v-n-e-o-m-t- e- d- s-i-l- ------------------------------------ Set deg på venterommet, er du snill. 0
Ārsts tūlīt nāks. Leg-- kjem-sn---. L____ k___ s_____ L-g-n k-e- s-a-t- ----------------- Legen kjem snart. 0
Kur Jūs esat apdrošināta? Kv-- -r ---f-rs-kr-? K___ e_ d_ f________ K-a- e- d- f-r-i-r-? -------------------- Kvar er du forsikra? 0
Ko es varu darīt Jūsu labā? Kv---a--e- ----pe --g-me-? K__ k__ e_ h_____ d__ m___ K-a k-n e- h-e-p- d-g m-d- -------------------------- Kva kan eg hjelpe deg med? 0
Vai Jums ir sāpes? Ha- ----m-----? H__ d_ s_______ H-r d- s-e-t-r- --------------- Har du smerter? 0
Kur sāp? Kvar---e- -et-vo-dt? K___ g___ d__ v_____ K-a- g-e- d-t v-n-t- -------------------- Kvar gjer det vondt? 0
Man vienmēr sāp mugura. E- -a- --l--- --nd- - ry-g--. E_ h__ a_____ v____ i r______ E- h-r a-l-i- v-n-t i r-g-e-. ----------------------------- Eg har alltid vondt i ryggen. 0
Man bieži sāp galva. E- ----o--e -on-t-- -----e-. E_ h__ o___ v____ i h_______ E- h-r o-t- v-n-t i h-v-d-t- ---------------------------- Eg har ofte vondt i hovudet. 0
Man dažreiz sāp vēders. E---a---- -- ----v--dt-i--a-e-. E_ h__ a_ o_ t__ v____ i m_____ E- h-r a- o- t-l v-n-t i m-g-n- ------------------------------- Eg har av og til vondt i magen. 0
Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! K-- du -a -v de---å ov-rkr--p--? K__ d_ t_ a_ d__ p_ o___________ K-n d- t- a- d-g p- o-e-k-o-p-n- -------------------------------- Kan du ta av deg på overkroppen? 0
Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! Le-g--eg på be---n--er du-snil-. L___ d__ p_ b______ e_ d_ s_____ L-g- d-g p- b-n-e-, e- d- s-i-l- -------------------------------- Legg deg på benken, er du snill. 0
Asinsspiediens ir kārtībā. B--d--y-ket--r-- o---n. B__________ e_ i o_____ B-o-t-y-k-t e- i o-d-n- ----------------------- Blodtrykket er i orden. 0
Es jums iešpricēšu. Eg --e- -eg e---p-ø-t-. E_ g___ d__ e_ s_______ E- g-e- d-g e- s-r-y-e- ----------------------- Eg gjev deg ei sprøyte. 0
Es Jums iedošu tabletes. Eg gje----- tablet-a-. E_ g___ d__ t_________ E- g-e- d-g t-b-e-t-r- ---------------------- Eg gjev deg tablettar. 0
Es Jums izrakstīšu recepti. E--g----de- --n--esept--i------eke-. E_ g___ d__ e__ r_____ t__ a________ E- g-e- d-g e-n r-s-p- t-l a-o-e-e-. ------------------------------------ Eg gjev deg ein resept til apoteket. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Īsi vārdi, gari vārdi

Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!