Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ru Прошедшая форма 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [восемьдесят три]

83 [vosemʹdesyat tri]

Прошедшая форма 3

Proshedshaya forma 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
piezvanīt Г-----т- -------фону Г_______ п_ т_______ Г-в-р-т- п- т-л-ф-н- -------------------- Говорить по телефону 0
G--or--- -o--el-f-nu G_______ p_ t_______ G-v-r-t- p- t-l-f-n- -------------------- Govoritʹ po telefonu
Es runāju pa telefonu. Я г---рил ---о-о-и-а-п- --л---н-. Я г______ / г_______ п_ т________ Я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. --------------------------------- Я говорил / говорила по телефону. 0
Y---o-o--l----o------ -- ---efo--. Y_ g______ / g_______ p_ t________ Y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. ---------------------------------- Ya govoril / govorila po telefonu.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Я вс--врем- -о-о-и- / говор--а п----л----у. Я в__ в____ г______ / г_______ п_ т________ Я в-е в-е-я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. ------------------------------------------- Я все время говорил / говорила по телефону. 0
Y- -se v-emya----or-l-/-g-vorila--- t---f-nu. Y_ v__ v_____ g______ / g_______ p_ t________ Y- v-e v-e-y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. --------------------------------------------- Ya vse vremya govoril / govorila po telefonu.
jautāt Спра---а-ь С_________ С-р-ш-в-т- ---------- Спрашивать 0
S--as---a-ʹ S__________ S-r-s-i-a-ʹ ----------- Sprashivatʹ
Es jautāju. Я--п-осил-/-спр-си-а. Я с______ / с________ Я с-р-с-л / с-р-с-л-. --------------------- Я спросил / спросила. 0
Ya-s-r-s-------rosi-a. Y_ s______ / s________ Y- s-r-s-l / s-r-s-l-. ---------------------- Ya sprosil / sprosila.
Es vienmēr jautāju. Я -с--д---п-ашив-л / -п----вала. Я в_____ с________ / с__________ Я в-е-д- с-р-ш-в-л / с-р-ш-в-л-. -------------------------------- Я всегда спрашивал / спрашивала. 0
Y- -s-------ra---v---/ s----h-va--. Y_ v_____ s_________ / s___________ Y- v-e-d- s-r-s-i-a- / s-r-s-i-a-a- ----------------------------------- Ya vsegda sprashival / sprashivala.
stāstīt Р-с-казыва-ь Р___________ Р-с-к-з-в-т- ------------ Рассказывать 0
R-ss---y-atʹ R___________ R-s-k-z-v-t- ------------ Rasskazyvatʹ
Es stāstīju. Я --с--аз-----рас---за-а. Я р________ / р__________ Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л-. ------------------------- Я рассказал / рассказала. 0
Y---a---az-- - r--s-az-l-. Y_ r________ / r__________ Y- r-s-k-z-l / r-s-k-z-l-. -------------------------- Ya rasskazal / rasskazala.
Es izstāstīju visu stāstu. Я расск-з-- - р-с--а-ал---сю-и--орию. Я р________ / р_________ в__ и_______ Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л- в-ю и-т-р-ю- ------------------------------------- Я рассказал / рассказала всю историю. 0
Ya-r-----za- - ----ka--la----u -s--ri-u. Y_ r________ / r_________ v___ i________ Y- r-s-k-z-l / r-s-k-z-l- v-y- i-t-r-y-. ---------------------------------------- Ya rasskazal / rasskazala vsyu istoriyu.
mācīties У-ить У____ У-и-ь ----- Учить 0
U--itʹ U_____ U-h-t- ------ Uchitʹ
Es mācījos. Я уч---- уч--а. Я у___ / у_____ Я у-и- / у-и-а- --------------- Я учил / учила. 0
Y- --hi- / -ch-l-. Y_ u____ / u______ Y- u-h-l / u-h-l-. ------------------ Ya uchil / uchila.
Es mācījos visu vakaru. Я вес---е----уч-- - -чи-а. Я в___ в____ у___ / у_____ Я в-с- в-ч-р у-и- / у-и-а- -------------------------- Я весь вечер учил / учила. 0
Ya-v--- vech---uchi- --uc-i--. Y_ v___ v_____ u____ / u______ Y- v-s- v-c-e- u-h-l / u-h-l-. ------------------------------ Ya vesʹ vecher uchil / uchila.
strādāt Раб-та-ь Р_______ Р-б-т-т- -------- Работать 0
R-b--atʹ R_______ R-b-t-t- -------- Rabotatʹ
Es strādāju. Я -----ал-/-р-б---ла. Я р______ / р________ Я р-б-т-л / р-б-т-л-. --------------------- Я работал / работала. 0
Y--ra----l-----bot---. Y_ r______ / r________ Y- r-b-t-l / r-b-t-l-. ---------------------- Ya rabotal / rabotala.
Es strādāju visu dienu. Я-------ень-----та-----аб-т-ла. Я в___ д___ р______ / р________ Я в-с- д-н- р-б-т-л / р-б-т-л-. ------------------------------- Я весь день работал / работала. 0
Ya--e-ʹ -en- ra-ot-l - --bo--la. Y_ v___ d___ r______ / r________ Y- v-s- d-n- r-b-t-l / r-b-t-l-. -------------------------------- Ya vesʹ denʹ rabotal / rabotala.
ēst Есть Е___ Е-т- ---- Есть 0
Y-stʹ Y____ Y-s-ʹ ----- Yestʹ
Es paēdu. Я-п-е- ---о---. Я п___ / п_____ Я п-е- / п-е-а- --------------- Я поел / поела. 0
Ya --y-l /-------. Y_ p____ / p______ Y- p-y-l / p-y-l-. ------------------ Ya poyel / poyela.
Es apēdu visu ēdienu. Я -ъе--/---ел- -сю----цию. Я с___ / с____ в__ п______ Я с-е- / с-е-а в-ю п-р-и-. -------------------------- Я съел / съела всю порцию. 0
Ya sʺ--l-/ -ʺy-la -s-u -----i-u. Y_ s____ / s_____ v___ p________ Y- s-y-l / s-y-l- v-y- p-r-s-y-. -------------------------------- Ya sʺyel / sʺyela vsyu portsiyu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + krievu (1-100) MP3 krievu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.