Мен т-л---- -а----.
М__ т______ ч______
М-н т-л-ф-н ч-л-ы-.
-------------------
Мен телефон чалдым. 0 M-n ------n -al---.M__ t______ ç______M-n t-l-f-n ç-l-ı-.-------------------Men telefon çaldım.
М-н айты---ердим.
М__ а____ б______
М-н а-т-п б-р-и-.
-----------------
Мен айтып бердим. 0 M-n-a-----be---m.M__ a____ b______M-n a-t-p b-r-i-.-----------------Men aytıp berdim.
М-н--үнү б-ю ------.
М__ т___ б__ о______
М-н т-н- б-ю о-у-у-.
--------------------
Мен түнү бою окудум. 0 Men tün- boyu o---u-.M__ t___ b___ o______M-n t-n- b-y- o-u-u-.---------------------Men tünü boyu okudum.
Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus.
Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena.
Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība.
Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu.
To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas.
Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti .
Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām.
Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā.
Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas.
To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana.
Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons.
Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas.
8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju.
Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu.
Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies.
Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi.
18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas.
Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās.
Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu.
Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē.
Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs.
Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās.
Tās bija ietekmējušas citas zinātnes.
Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas.
Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas.
Piemēram, femisistu lingvistika.
Tātad, valodniecības vēsture turpinās.
Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.