Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   sq E shkuara 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [tetёdhjetёetre]

E shkuara 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt t----o-oj t________ t-l-f-n-j --------- telefonoj 0
Es runāju pa telefonu. K-m ---ef--u-r. K__ t__________ K-m t-l-f-n-a-. --------------- Kam telefonuar. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. K-m -a-r--ё t---f---gjithё---hё-. K__ m___ n_ t______ g_____ k_____ K-m m-r- n- t-l-f-n g-i-h- k-h-s- --------------------------------- Kam marr nё telefon gjithё kohёs. 0
jautāt py-s p___ p-e- ---- pyes 0
Es jautāju. Unё k-- --e-u-. U__ k__ p______ U-ё k-m p-e-u-. --------------- Unё kam pyetur. 0
Es vienmēr jautāju. Kam-p---u--gj-t--o--. K__ p_____ g_________ K-m p-e-u- g-i-h-o-ё- --------------------- Kam pyetur gjithmonё. 0
stāstīt t-eg-j t_____ t-e-o- ------ tregoj 0
Es stāstīju. Ka- -r-gua-. K__ t_______ K-m t-e-u-r- ------------ Kam treguar. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Un--- kam--r--u---tё -j-thё hi--o-inё. U__ e k__ t______ t_ g_____ h_________ U-ё e k-m t-e-u-r t- g-i-h- h-s-o-i-ё- -------------------------------------- Unё e kam treguar tё gjithё historinё. 0
mācīties m-soj m____ m-s-j ----- mёsoj 0
Es mācījos. U-ё -a- m--ua-. U__ k__ m______ U-ё k-m m-s-a-. --------------- Unё kam mёsuar. 0
Es mācījos visu vakaru. K-m mёsuar gji----m--ё--e-. K__ m_____ g_____ m________ K-m m-s-a- g-i-h- m-r-m-e-. --------------------------- Kam mёsuar gjithё mbrёmjen. 0
strādāt p--oj p____ p-n-j ----- punoj 0
Es strādāju. Unё--a- p----r. U__ k__ p______ U-ё k-m p-n-a-. --------------- Unё kam punuar. 0
Es strādāju visu dienu. Ka- -unua- g-it----it-n. K__ p_____ g_____ d_____ K-m p-n-a- g-i-h- d-t-n- ------------------------ Kam punuar gjithё ditёn. 0
ēst -a h_ h- -- ha 0
Es paēdu. U-- -a---gr--ё. U__ k__ n______ U-ё k-m n-r-n-. --------------- Unё kam ngrёnё. 0
Es apēdu visu ēdienu. Unё-- kam-n-r-nё ----j--hё -shq-min. U__ e k__ n_____ t_ g_____ u________ U-ё e k-m n-r-n- t- g-i-h- u-h-i-i-. ------------------------------------ Unё e kam ngrёnё tё gjithё ushqimin. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + albāņu (1-100) MP3 albāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.