Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   be Прошлы час 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [восемдзесят тры]

83 [vosemdzesyat try]

Прошлы час 3

[Proshly chas 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
piezvanīt тэл-фан--а-ь т___________ т-л-ф-н-в-ц- ------------ тэлефанаваць 0
t-l-fana----’ t____________ t-l-f-n-v-t-’ ------------- telefanavats’
Es runāju pa telefonu. Я------а-а--- / т-л----а--ла. Я т__________ / т____________ Я т-л-ф-н-в-ў / т-л-ф-н-в-л-. ----------------------------- Я тэлефанаваў / тэлефанавала. 0
Y- t-l-f-n-va- /--e--f--a--la. Y_ t__________ / t____________ Y- t-l-f-n-v-u / t-l-f-n-v-l-. ------------------------------ Ya telefanavau / telefanavala.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Я -вес---а---эл-ф-на-аў /----ефана---а. Я ў____ ч__ т__________ / т____________ Я ў-е-ь ч-с т-л-ф-н-в-ў / т-л-ф-н-в-л-. --------------------------------------- Я ўвесь час тэлефанаваў / тэлефанавала. 0
Y--u--s----a- te--fa----u-- --l-fana--l-. Y_ u____ c___ t__________ / t____________ Y- u-e-’ c-a- t-l-f-n-v-u / t-l-f-n-v-l-. ----------------------------------------- Ya uves’ chas telefanavau / telefanavala.
jautāt п-т-ць п_____ п-т-ц- ------ пытаць 0
pyt---’ p______ p-t-t-’ ------- pytats’
Es jautāju. Я --та- --п-т---. Я п____ / п______ Я п-т-ў / п-т-л-. ----------------- Я пытаў / пытала. 0
Ya-pytau-- --tal-. Y_ p____ / p______ Y- p-t-u / p-t-l-. ------------------ Ya pytau / pytala.
Es vienmēr jautāju. Я ---сь---- пыта- - пы--ла. Я ў____ ч__ п____ / п______ Я ў-е-ь ч-с п-т-ў / п-т-л-. --------------------------- Я ўвесь час пытаў / пытала. 0
Ya--v-s’ ---s -yt-- --pyta--. Y_ u____ c___ p____ / p______ Y- u-e-’ c-a- p-t-u / p-t-l-. ----------------------------- Ya uves’ chas pytau / pytala.
stāstīt а--в-даць а________ а-а-я-а-ь --------- апавядаць 0
a---yada--’ a__________ a-a-y-d-t-’ ----------- apavyadats’
Es stāstīju. Я а-авя-а- ---пав--ал-. Я а_______ / а_________ Я а-а-я-а- / а-а-я-а-а- ----------------------- Я апавядаў / апавядала. 0
Y- ap----da--/ ----y--ala. Y_ a________ / a__________ Y- a-a-y-d-u / a-a-y-d-l-. -------------------------- Ya apavyadau / apavyadala.
Es izstāstīju visu stāstu. Я--а---вё- / --с-я-ал- --ю - ўсю г-с--ры-. Я р_______ / р________ у__ / ў__ г________ Я р-с-а-ё- / р-с-я-а-а у-ю / ў-ю г-с-о-ы-. ------------------------------------------ Я распавёў / распявала усю / ўсю гісторыю. 0
Ya raspa-e- / --spy-val--us-u----sy--g----r-y-. Y_ r_______ / r_________ u___ / u___ g_________ Y- r-s-a-e- / r-s-y-v-l- u-y- / u-y- g-s-o-y-u- ----------------------------------------------- Ya raspaveu / raspyavala usyu / usyu gіstoryyu.
mācīties в----ца в______ в-ч-ц-а ------- вучыцца 0
v-chy---sa v_________ v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Es mācījos. Я --ч---- /--у---ас-. Я в______ / в________ Я в-ч-ў-я / в-ч-л-с-. --------------------- Я вучыўся / вучылася. 0
Y--v---yusy--/---------y-. Y_ v________ / v__________ Y- v-c-y-s-a / v-c-y-a-y-. -------------------------- Ya vuchyusya / vuchylasya.
Es mācījos visu vakaru. Я --чыўся-/ ---ыл-----ве-ь ве---. Я в______ / в_______ ў____ в_____ Я в-ч-ў-я / в-ч-л-с- ў-е-ь в-ч-р- --------------------------------- Я вучыўся / вучылася ўвесь вечар. 0
Y- v---yu-ya-- v-ch-l-s-a -v-s’-v--h--. Y_ v________ / v_________ u____ v______ Y- v-c-y-s-a / v-c-y-a-y- u-e-’ v-c-a-. --------------------------------------- Ya vuchyusya / vuchylasya uves’ vechar.
strādāt пр--ав--ь п________ п-а-а-а-ь --------- працаваць 0
pr------ts’ p__________ p-a-s-v-t-’ ----------- pratsavats’
Es strādāju. Я --а------- п-а-а-а--. Я п_______ / п_________ Я п-а-а-а- / п-а-а-а-а- ----------------------- Я працаваў / працавала. 0
Y--prat-av-- / p-at-ava--. Y_ p________ / p__________ Y- p-a-s-v-u / p-a-s-v-l-. -------------------------- Ya pratsavau / pratsavala.
Es strādāju visu dienu. Я пр---в-ў---п---ав-ла-ув--- дз-нь. Я п_______ / п________ у____ д_____ Я п-а-а-а- / п-а-а-а-а у-е-ь д-е-ь- ----------------------------------- Я працаваў / працавала увесь дзень. 0
Y--pra--a----/ -rat-ava-- uves’ -z---. Y_ p________ / p_________ u____ d_____ Y- p-a-s-v-u / p-a-s-v-l- u-e-’ d-e-’- -------------------------------------- Ya pratsavau / pratsavala uves’ dzen’.
ēst е--і е___ е-ц- ---- есці 0
e---і e____ e-t-і ----- estsі
Es paēdu. Я -ў / ела. Я е_ / е___ Я е- / е-а- ----------- Я еў / ела. 0
Y----u-/-yela. Y_ y__ / y____ Y- y-u / y-l-. -------------- Ya yeu / yela.
Es apēdu visu ēdienu. Я-з’-ў----’-ла-у-ю-/---ю е--. Я з___ / з____ у__ / ў__ е___ Я з-е- / з-е-а у-ю / ў-ю е-у- ----------------------------- Я з’еў / з’ела усю / ўсю ежу. 0
Ya z--u - --ela----- /----- -e--u. Y_ z___ / z____ u___ / u___ y_____ Y- z-e- / z-e-a u-y- / u-y- y-z-u- ---------------------------------- Ya z’eu / z’ela usyu / usyu yezhu.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + baltkrievu (1-100) MP3 baltkrievu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.