Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   he ‫עבר 3‬

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

‫83 [שמונים ושלוש]‬

83 [shmonim w\'shalosh]

‫עבר 3‬

[avar 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
piezvanīt ‫----ן‬ ‫______ ‫-ט-פ-‬ ------- ‫לטלפן‬ 0
l't---en l_______ l-t-l-e- -------- l'talfen
Es runāju pa telefonu. ‫--- --פ-תי.‬ ‫___ ט_______ ‫-נ- ט-פ-ת-.- ------------- ‫אני טלפנתי.‬ 0
a-i---l----i. a__ t________ a-i t-l-a-t-. ------------- ani tilfanti.
Es runāju pa telefonu visu laiku. ‫כל--זמן ---נ-י.‬ ‫__ ה___ ט_______ ‫-ל ה-מ- ט-פ-ת-.- ----------------- ‫כל הזמן טלפנתי.‬ 0
kol -a---n -ilfan--. k__ h_____ t________ k-l h-z-a- t-l-a-t-. -------------------- kol hazman tilfanti.
jautāt ‫-----‬ ‫______ ‫-ש-ו-‬ ------- ‫לשאול‬ 0
l-s---l l______ l-s-'-l ------- lish'ol
Es jautāju. ‫א-י-שאלת-.‬ ‫___ ש______ ‫-נ- ש-ל-י-‬ ------------ ‫אני שאלתי.‬ 0
a----ha--lt-. a__ s________ a-i s-a-a-t-. ------------- ani sha'alti.
Es vienmēr jautāju. ‫---ד -א----‬ ‫____ ש______ ‫-מ-ד ש-ל-י-‬ ------------- ‫תמיד שאלתי.‬ 0
ta--d sh--a-ti. t____ s________ t-m-d s-a-a-t-. --------------- tamid sha'alti.
stāstīt ‫לספר‬ ‫_____ ‫-ס-ר- ------ ‫לספר‬ 0
le--p-r l______ l-s-p-r ------- lesaper
Es stāstīju. ‫------פרת--‬ ‫___ ס_______ ‫-נ- ס-פ-ת-.- ------------- ‫אני סיפרתי.‬ 0
an---ip----. a__ s_______ a-i s-p-r-i- ------------ ani siparti.
Es izstāstīju visu stāstu. ‫-יפרתי-את -ל ---פור-‬ ‫______ א_ כ_ ה_______ ‫-י-ר-י א- כ- ה-י-ו-.- ---------------------- ‫סיפרתי את כל הסיפור.‬ 0
s-p-rt- e---o- ha--p--. s______ e_ k__ h_______ s-p-r-i e- k-l h-s-p-r- ----------------------- siparti et kol hasipur.
mācīties ‫---ו-‬ ‫______ ‫-ל-ו-‬ ------- ‫ללמוד‬ 0
lil-od l_____ l-l-o- ------ lilmod
Es mācījos. ‫אנ- -מד---‬ ‫___ ל______ ‫-נ- ל-ד-י-‬ ------------ ‫אני למדתי.‬ 0
ani -a-a----. a__ l________ a-i l-m-d-t-. ------------- ani lamadeti.
Es mācījos visu vakaru. ‫--דתי-כ- -ע---‬ ‫_____ כ_ ה_____ ‫-מ-ת- כ- ה-ר-.- ---------------- ‫למדתי כל הערב.‬ 0
l-ma---i---- -a-er--. l_______ k__ h_______ l-m-d-t- k-l h-'-r-v- --------------------- lamadeti kol ha'erev.
strādāt ‫ל-בוד‬ ‫______ ‫-ע-ו-‬ ------- ‫לעבוד‬ 0
la----d l______ l-'-v-d ------- la'avod
Es strādāju. ‫א-י -ב---.‬ ‫___ ע______ ‫-נ- ע-ד-י-‬ ------------ ‫אני עבדתי.‬ 0
an--av---ti. a__ a_______ a-i a-a-e-i- ------------ ani avadeti.
Es strādāju visu dienu. ‫-בדת--כל--י--.‬ ‫_____ כ_ ה_____ ‫-ב-ת- כ- ה-ו-.- ---------------- ‫עבדתי כל היום.‬ 0
a--de---k-l hayom. a______ k__ h_____ a-a-e-i k-l h-y-m- ------------------ avadeti kol hayom.
ēst ‫-אכ-ל‬ ‫______ ‫-א-ו-‬ ------- ‫לאכול‬ 0
l--e---l l_______ l-'-k-o- -------- le'ekhol
Es paēdu. ‫-----כ----‬ ‫___ א______ ‫-נ- א-ל-י-‬ ------------ ‫אני אכלתי.‬ 0
a-- a-ha---. a__ a_______ a-i a-h-l-i- ------------ ani akhalti.
Es apēdu visu ēdienu. ‫אכלת--------ה-ו-ל.‬ ‫_____ א_ כ_ ה______ ‫-כ-ת- א- כ- ה-ו-ל-‬ -------------------- ‫אכלתי את כל האוכל.‬ 0
a-hal-- -t -o- --'okhel. a______ e_ k__ h________ a-h-l-i e- k-l h-'-k-e-. ------------------------ akhalti et kol ha'okhel.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.