Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   mk Минато време 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [осумдесет и три]

83 [osoomdyesyet i tri]

Минато време 3

Minato vryemye 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt теле--нира т_________ т-л-ф-н-р- ---------- телефонира 0
ty--y-fon--a t___________ t-e-y-f-n-r- ------------ tyelyefonira
Es runāju pa telefonu. Ј-- -е--ф-нирав. Ј__ т___________ Ј-с т-л-ф-н-р-в- ---------------- Јас телефонирав. 0
Ј-s-t-elye-o-ir--. Ј__ t_____________ Ј-s t-e-y-f-n-r-v- ------------------ Јas tyelyefonirav.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ј-с--е-о в-ем---еле--ни-ав. Ј__ ц___ в____ т___________ Ј-с ц-л- в-е-е т-л-ф-н-р-в- --------------------------- Јас цело време телефонирав. 0
Јa-------o-vr-e-y- --e------ir-v. Ј__ t_____ v______ t_____________ Ј-s t-y-l- v-y-m-e t-e-y-f-n-r-v- --------------------------------- Јas tzyelo vryemye tyelyefonirav.
jautāt пр-шува п______ п-а-у-а ------- прашува 0
p---ho--a p________ p-a-h-o-a --------- prashoova
Es jautāju. Јас--раш--. Ј__ п______ Ј-с п-а-а-. ----------- Јас прашав. 0
Јas----s-a-. Ј__ p_______ Ј-s p-a-h-v- ------------ Јas prashav.
Es vienmēr jautāju. Ј-- секогаш--р-ш--ав. Ј__ с______ п________ Ј-с с-к-г-ш п-а-у-а-. --------------------- Јас секогаш прашував. 0
Ј-- -yek--ua---p--s-----v. Ј__ s_________ p__________ Ј-s s-e-o-u-s- p-a-h-o-a-. -------------------------- Јas syekoguash prashoovav.
stāstīt раск-жува р________ р-с-а-у-а --------- раскажува 0
ras------a r_________ r-s-a-o-v- ---------- raskaʐoova
Es stāstīju. Ја- р--ка-у-а-. Ј__ р__________ Ј-с р-с-а-у-а-. --------------- Јас раскажував. 0
Јas --s-a-oova-. Ј__ r___________ Ј-s r-s-a-o-v-v- ---------------- Јas raskaʐoovav.
Es izstāstīju visu stāstu. Јас -а -аска------ла-- при-аз--. Ј__ ј_ р_______ ц_____ п________ Ј-с ј- р-с-а-а- ц-л-т- п-и-а-н-. -------------------------------- Јас ја раскажав целата приказна. 0
Ј-- ------k------zy-la-- prik-zn-. Ј__ ј_ r_______ t_______ p________ Ј-s ј- r-s-a-a- t-y-l-t- p-i-a-n-. ---------------------------------- Јas јa raskaʐav tzyelata prikazna.
mācīties у-и у__ у-и --- учи 0
o-chi o____ o-c-i ----- oochi
Es mācījos. Јас---ев. Ј__ у____ Ј-с у-е-. --------- Јас учев. 0
Јa- oochyev. Ј__ o_______ Ј-s o-c-y-v- ------------ Јas oochyev.
Es mācījos visu vakaru. Јас учев-це-а---ч--. Ј__ у___ ц___ в_____ Ј-с у-е- ц-л- в-ч-р- -------------------- Јас учев цела вечер. 0
Ј-s --c-----t-y-la-v-ec-y--. Ј__ o______ t_____ v________ Ј-s o-c-y-v t-y-l- v-e-h-e-. ---------------------------- Јas oochyev tzyela vyechyer.
strādāt работи р_____ р-б-т- ------ работи 0
r----i r_____ r-b-t- ------ raboti
Es strādāju. Ја- --ботев. Ј__ р_______ Ј-с р-б-т-в- ------------ Јас работев. 0
Ј-------ty--. Ј__ r________ Ј-s r-b-t-e-. ------------- Јas rabotyev.
Es strādāju visu dienu. Ја- ра--тев ц-- д-н. Ј__ р______ ц__ д___ Ј-с р-б-т-в ц-л д-н- -------------------- Јас работев цел ден. 0
Јa---ab--ye---z-el---en. Ј__ r_______ t____ d____ Ј-s r-b-t-e- t-y-l d-e-. ------------------------ Јas rabotyev tzyel dyen.
ēst јаде ј___ ј-д- ---- јаде 0
јa--e ј____ ј-d-e ----- јadye
Es paēdu. Ј-с-ја-е-. Ј__ ј_____ Ј-с ј-д-в- ---------- Јас јадев. 0
Ј---јad-ev. Ј__ ј______ Ј-s ј-d-e-. ----------- Јas јadyev.
Es apēdu visu ēdienu. Ј-с----изедо---е---о -а-е-е. Ј__ г_ и_____ ц_____ ј______ Ј-с г- и-е-о- ц-л-т- ј-д-њ-. ---------------------------- Јас го изедов целото јадење. 0
Ј-- guo ---edov-----l-t- --d-eњ-e. Ј__ g__ i______ t_______ ј________ Ј-s g-o i-y-d-v t-y-l-t- ј-d-e-y-. ---------------------------------- Јas guo izyedov tzyeloto јadyeњye.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.