Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   mk Минато време 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [осумдесет и три]

83 [osoomdyesyet i tri]

Минато време 3

Minato vryemye 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt те--фо-ира т_________ т-л-ф-н-р- ---------- телефонира 0
tye-y-f---ra t___________ t-e-y-f-n-r- ------------ tyelyefonira
Es runāju pa telefonu. Ј-с --л----ирав. Ј__ т___________ Ј-с т-л-ф-н-р-в- ---------------- Јас телефонирав. 0
Јas --e-yef--i-a-. Ј__ t_____________ Ј-s t-e-y-f-n-r-v- ------------------ Јas tyelyefonirav.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ја- ц-ло вр--- те--фо-----. Ј__ ц___ в____ т___________ Ј-с ц-л- в-е-е т-л-ф-н-р-в- --------------------------- Јас цело време телефонирав. 0
Јas-tzy-l--v--emye--y-l---oni--v. Ј__ t_____ v______ t_____________ Ј-s t-y-l- v-y-m-e t-e-y-f-n-r-v- --------------------------------- Јas tzyelo vryemye tyelyefonirav.
jautāt пр--у-а п______ п-а-у-а ------- прашува 0
prash--va p________ p-a-h-o-a --------- prashoova
Es jautāju. Ј-с-п-а-а-. Ј__ п______ Ј-с п-а-а-. ----------- Јас прашав. 0
Ј-s p--sh-v. Ј__ p_______ Ј-s p-a-h-v- ------------ Јas prashav.
Es vienmēr jautāju. Ја--с-к-г-ш-пр-ш-вав. Ј__ с______ п________ Ј-с с-к-г-ш п-а-у-а-. --------------------- Јас секогаш прашував. 0
Ј-s-syek-g-ash pr--h-o---. Ј__ s_________ p__________ Ј-s s-e-o-u-s- p-a-h-o-a-. -------------------------- Јas syekoguash prashoovav.
stāstīt ра------а р________ р-с-а-у-а --------- раскажува 0
r--------a r_________ r-s-a-o-v- ---------- raskaʐoova
Es stāstīju. Јас---с-аж-в--. Ј__ р__________ Ј-с р-с-а-у-а-. --------------- Јас раскажував. 0
Ј---ra-ka-oov-v. Ј__ r___________ Ј-s r-s-a-o-v-v- ---------------- Јas raskaʐoovav.
Es izstāstīju visu stāstu. Јас-ј- раск--ав ---ат--п--к-зн-. Ј__ ј_ р_______ ц_____ п________ Ј-с ј- р-с-а-а- ц-л-т- п-и-а-н-. -------------------------------- Јас ја раскажав целата приказна. 0
Ј-- ---r--kaʐa- -z-e-a-- -rik--n-. Ј__ ј_ r_______ t_______ p________ Ј-s ј- r-s-a-a- t-y-l-t- p-i-a-n-. ---------------------------------- Јas јa raskaʐav tzyelata prikazna.
mācīties учи у__ у-и --- учи 0
o-chi o____ o-c-i ----- oochi
Es mācījos. Јас у--в. Ј__ у____ Ј-с у-е-. --------- Јас учев. 0
Јas-----ye-. Ј__ o_______ Ј-s o-c-y-v- ------------ Јas oochyev.
Es mācījos visu vakaru. Ј----ч-- цела в---р. Ј__ у___ ц___ в_____ Ј-с у-е- ц-л- в-ч-р- -------------------- Јас учев цела вечер. 0
Ј---o--h-e- t-y-l--vy----e-. Ј__ o______ t_____ v________ Ј-s o-c-y-v t-y-l- v-e-h-e-. ---------------------------- Јas oochyev tzyela vyechyer.
strādāt р--о-и р_____ р-б-т- ------ работи 0
r----i r_____ r-b-t- ------ raboti
Es strādāju. Ј-- ----те-. Ј__ р_______ Ј-с р-б-т-в- ------------ Јас работев. 0
Јa- r--oty-v. Ј__ r________ Ј-s r-b-t-e-. ------------- Јas rabotyev.
Es strādāju visu dienu. Ј------от-- --л-де-. Ј__ р______ ц__ д___ Ј-с р-б-т-в ц-л д-н- -------------------- Јас работев цел ден. 0
Јa- ------e--tz-e- d-e-. Ј__ r_______ t____ d____ Ј-s r-b-t-e- t-y-l d-e-. ------------------------ Јas rabotyev tzyel dyen.
ēst ј--е ј___ ј-д- ---- јаде 0
ј---e ј____ ј-d-e ----- јadye
Es paēdu. Ј-- ----в. Ј__ ј_____ Ј-с ј-д-в- ---------- Јас јадев. 0
Јa---ad-ev. Ј__ ј______ Ј-s ј-d-e-. ----------- Јas јadyev.
Es apēdu visu ēdienu. Јас-го----до- ---от- -а-ење. Ј__ г_ и_____ ц_____ ј______ Ј-с г- и-е-о- ц-л-т- ј-д-њ-. ---------------------------- Јас го изедов целото јадење. 0
Јas---o iz---o- --y--oto-ј-d-e-y-. Ј__ g__ i______ t_______ ј________ Ј-s g-o i-y-d-v t-y-l-t- ј-d-e-y-. ---------------------------------- Јas guo izyedov tzyeloto јadyeњye.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.