Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   bg Минало време 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [осемдесет и три]

83 [osemdeset i tri]

Минало време 3

[Minalo vreme 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
piezvanīt з--ня-/-о-ажд-- с- по тел-фона з____ / о______ с_ п_ т_______ з-ъ-я / о-а-д-м с- п- т-л-ф-н- ------------------------------ звъня / обаждам се по телефона 0
z-y-y--/ oba-hda- ----- -el--ona z_____ / o_______ s_ p_ t_______ z-y-y- / o-a-h-a- s- p- t-l-f-n- -------------------------------- zvynya / obazhdam se po telefona
Es runāju pa telefonu. Аз ----я--по те---она. А_ з_____ п_ т________ А- з-ъ-я- п- т-л-ф-н-. ---------------------- Аз звънях по телефона. 0
A----yn-akh-po-te--f---. A_ z_______ p_ t________ A- z-y-y-k- p- t-l-f-n-. ------------------------ Az zvynyakh po telefona.
Es runāju pa telefonu visu laiku. Г-во-их -о т-ле-----пр-----ло----ре--. Г______ п_ т_______ п___ ц_____ в_____ Г-в-р-х п- т-л-ф-н- п-е- ц-л-т- в-е-е- -------------------------------------- Говорих по телефона през цялото време. 0
Go-or-kh-po---l--o-a p--z-t---l-----reme. G_______ p_ t_______ p___ t_______ v_____ G-v-r-k- p- t-l-f-n- p-e- t-y-l-t- v-e-e- ----------------------------------------- Govorikh po telefona prez tsyaloto vreme.
jautāt Пит-м П____ П-т-м ----- Питам 0
P--am P____ P-t-m ----- Pitam
Es jautāju. А--п--а-. А_ п_____ А- п-т-х- --------- Аз питах. 0
Az -it--h. A_ p______ A- p-t-k-. ---------- Az pitakh.
Es vienmēr jautāju. Аз---стоян---п-та-. А_ п________ п_____ А- п-с-о-н-о п-т-х- ------------------- Аз постоянно питах. 0
A- -o-toy-n---pitakh. A_ p_________ p______ A- p-s-o-a-n- p-t-k-. --------------------- Az postoyanno pitakh.
stāstīt Р---азв-м Р________ Р-з-а-в-м --------- Разказвам 0
Raz-a---m R________ R-z-a-v-m --------- Razkazvam
Es stāstīju. А--ра-к--в--. А_ р_________ А- р-з-а-в-х- ------------- Аз разказвах. 0
Az ---------h. A_ r__________ A- r-z-a-v-k-. -------------- Az razkazvakh.
Es izstāstīju visu stāstu. А--разка-а----л--а и-то-ия. А_ р_______ ц_____ и_______ А- р-з-а-а- ц-л-т- и-т-р-я- --------------------------- Аз разказах цялата история. 0
A- r--ka---- ---alata-is-oriy-. A_ r________ t_______ i________ A- r-z-a-a-h t-y-l-t- i-t-r-y-. ------------------------------- Az razkazakh tsyalata istoriya.
mācīties У-а У__ У-а --- Уча 0
U--a U___ U-h- ---- Ucha
Es mācījos. А---чих. А_ у____ А- у-и-. -------- Аз учих. 0
A--uch-kh. A_ u______ A- u-h-k-. ---------- Az uchikh.
Es mācījos visu vakaru. А---чи- ц--- ---ер. А_ у___ ц___ в_____ А- у-и- ц-л- в-ч-р- ------------------- Аз учих цяла вечер. 0
Az---h-kh-t--------cher. A_ u_____ t_____ v______ A- u-h-k- t-y-l- v-c-e-. ------------------------ Az uchikh tsyala vecher.
strādāt Ра---я Р_____ Р-б-т- ------ Работя 0
R---tya R______ R-b-t-a ------- Rabotya
Es strādāju. Аз -аб-ти-. А_ р_______ А- р-б-т-х- ----------- Аз работих. 0
A--raboti--. A_ r________ A- r-b-t-k-. ------------ Az rabotikh.
Es strādāju visu dienu. А- ра-от---ц-----н. А_ р______ ц__ д___ А- р-б-т-х ц-л д-н- ------------------- Аз работих цял ден. 0
A- ra-----h tsy-- --n. A_ r_______ t____ d___ A- r-b-t-k- t-y-l d-n- ---------------------- Az rabotikh tsyal den.
ēst -м Я_ Я- -- Ям 0
Yam Y__ Y-m --- Yam
Es paēdu. А--я--х. А_ я____ А- я-о-. -------- Аз ядох. 0
A--y-do-h. A_ y______ A- y-d-k-. ---------- Az yadokh.
Es apēdu visu ēdienu. Аз изя-о--вс-чкат--хран-. А_ и_____ в_______ х_____ А- и-я-о- в-и-к-т- х-а-а- ------------------------- Аз изядох всичката храна. 0
A--izya--kh-v-i--ka-- ---ana. A_ i_______ v________ k______ A- i-y-d-k- v-i-h-a-a k-r-n-. ----------------------------- Az izyadokh vsichkata khrana.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bulgāru (1-100) MP3 bulgāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.