Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   no Fortid 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [åttitre]

Fortid 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ringe ringe r-n-e ----- ringe 0
Es runāju pa telefonu. Je- --r-ri-gt. Jeg har ringt. J-g h-r r-n-t- -------------- Jeg har ringt. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. J-- --r r--g- hele----e-. Jeg har ringt hele tiden. J-g h-r r-n-t h-l- t-d-n- ------------------------- Jeg har ringt hele tiden. 0
jautāt s-ø-re spørre s-ø-r- ------ spørre 0
Es jautāju. Je---ar-s---t. Jeg har spurt. J-g h-r s-u-t- -------------- Jeg har spurt. 0
Es vienmēr jautāju. J-g h-r a--t-d -purt. Jeg har alltid spurt. J-g h-r a-l-i- s-u-t- --------------------- Jeg har alltid spurt. 0
stāstīt f-r----e fortelle f-r-e-l- -------- fortelle 0
Es stāstīju. J-g--a- f-r-a-- d--. Jeg har fortalt det. J-g h-r f-r-a-t d-t- -------------------- Jeg har fortalt det. 0
Es izstāstīju visu stāstu. J---ha---o----t he-e h------en. Jeg har fortalt hele historien. J-g h-r f-r-a-t h-l- h-s-o-i-n- ------------------------------- Jeg har fortalt hele historien. 0
mācīties l-re /--ese lære / lese l-r- / l-s- ----------- lære / lese 0
Es mācījos. Je- ha- lær- /-l--t. Jeg har lært / lest. J-g h-r l-r- / l-s-. -------------------- Jeg har lært / lest. 0
Es mācījos visu vakaru. Jeg-h-r-l-rt-----st -----k--ld--. Jeg har lært / lest hele kvelden. J-g h-r l-r- / l-s- h-l- k-e-d-n- --------------------------------- Jeg har lært / lest hele kvelden. 0
strādāt j--be jobbe j-b-e ----- jobbe 0
Es strādāju. Jeg---- -o-b-t. Jeg har jobbet. J-g h-r j-b-e-. --------------- Jeg har jobbet. 0
Es strādāju visu dienu. J-g-har-job-e- -e----a---. Jeg har jobbet hele dagen. J-g h-r j-b-e- h-l- d-g-n- -------------------------- Jeg har jobbet hele dagen. 0
ēst spise spise s-i-e ----- spise 0
Es paēdu. Jeg har -p---. Jeg har spist. J-g h-r s-i-t- -------------- Jeg har spist. 0
Es apēdu visu ēdienu. Jeg ha----i-- ---. Jeg har spist opp. J-g h-r s-i-t o-p- ------------------ Jeg har spist opp. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.