Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   no Fortid 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [åttitre]

Fortid 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
piezvanīt r-n-e r____ r-n-e ----- ringe 0
Es runāju pa telefonu. Jeg--a- r--g-. J__ h__ r_____ J-g h-r r-n-t- -------------- Jeg har ringt. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Jeg--ar ri--t-h-le-t-de-. J__ h__ r____ h___ t_____ J-g h-r r-n-t h-l- t-d-n- ------------------------- Jeg har ringt hele tiden. 0
jautāt s-ørre s_____ s-ø-r- ------ spørre 0
Es jautāju. Je--har--pu--. J__ h__ s_____ J-g h-r s-u-t- -------------- Jeg har spurt. 0
Es vienmēr jautāju. Jeg--ar a---id s--r-. J__ h__ a_____ s_____ J-g h-r a-l-i- s-u-t- --------------------- Jeg har alltid spurt. 0
stāstīt fo----le f_______ f-r-e-l- -------- fortelle 0
Es stāstīju. J-- --r fo-t-lt de-. J__ h__ f______ d___ J-g h-r f-r-a-t d-t- -------------------- Jeg har fortalt det. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Je- -------t-l- -e-e ------i-n. J__ h__ f______ h___ h_________ J-g h-r f-r-a-t h-l- h-s-o-i-n- ------------------------------- Jeg har fortalt hele historien. 0
mācīties l------l--e l___ / l___ l-r- / l-s- ----------- lære / lese 0
Es mācījos. J-g -ar ---t - le--. J__ h__ l___ / l____ J-g h-r l-r- / l-s-. -------------------- Jeg har lært / lest. 0
Es mācījos visu vakaru. Je- -ar -æ-- - l-st h-l--k------. J__ h__ l___ / l___ h___ k_______ J-g h-r l-r- / l-s- h-l- k-e-d-n- --------------------------------- Jeg har lært / lest hele kvelden. 0
strādāt jobbe j____ j-b-e ----- jobbe 0
Es strādāju. Jeg h----obb-t. J__ h__ j______ J-g h-r j-b-e-. --------------- Jeg har jobbet. 0
Es strādāju visu dienu. Je---ar j-b-et-h--e-----n. J__ h__ j_____ h___ d_____ J-g h-r j-b-e- h-l- d-g-n- -------------------------- Jeg har jobbet hele dagen. 0
ēst spi-e s____ s-i-e ----- spise 0
Es paēdu. J-g---- -----. J__ h__ s_____ J-g h-r s-i-t- -------------- Jeg har spist. 0
Es apēdu visu ēdienu. Je- --r-spis----p. J__ h__ s____ o___ J-g h-r s-i-t o-p- ------------------ Jeg har spist opp. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.