Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   sl Preteklost 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [triinosemdeset]

Preteklost 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt t-l--on--a----p-go-a---t---e -o--e-e----) t___________ (___________ s_ p_ t________ t-l-f-n-r-t- (-o-o-a-j-t- s- p- t-l-f-n-) ----------------------------------------- telefonirati (pogovarjati se po telefonu) 0
Es runāju pa telefonu. Tel-f-n-r--(a----m. T_____________ s___ T-l-f-n-r-l-a- s-m- ------------------- Telefoniral(a) sem. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Ves -as s---te-e-----a-(a). V__ č__ s__ t______________ V-s č-s s-m t-l-f-n-r-l-a-. --------------------------- Ves čas sem telefoniral(a). 0
jautāt vp--š--i v_______ v-r-š-t- -------- vprašati 0
Es jautāju. V-----l-------. V_________ s___ V-r-š-l-a- s-m- --------------- Vprašal(a) sem. 0
Es vienmēr jautāju. V---- se--s-r-še-al--). V____ s__ s____________ V-d-o s-m s-r-š-v-l-a-. ----------------------- Vedno sem spraševal(a). 0
stāstīt pove--ti p_______ p-v-d-t- -------- povedati 0
Es stāstīju. P-ve-a-(a--se-. P_________ s___ P-v-d-l-a- s-m- --------------- Povedal(a) sem. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Po---a-(-)-s-m---------db-. P_________ s__ c___ z______ P-v-d-l-a- s-m c-l- z-o-b-. --------------------------- Povedal(a) sem celo zgodbo. 0
mācīties u-i---se u____ s_ u-i-i s- -------- učiti se 0
Es mācījos. U------ -----e. U______ s__ s__ U-i-(-) s-m s-. --------------- Učil(a) sem se. 0
Es mācījos visu vakaru. U---(a)--e--s------v--e-. U______ s__ s_ v__ v_____ U-i-(-) s-m s- v-s v-č-r- ------------------------- Učil(a) sem se ves večer. 0
strādāt de-a-i d_____ d-l-t- ------ delati 0
Es strādāju. D--al--- s-m. D_______ s___ D-l-l-a- s-m- ------------- Delal(a) sem. 0
Es strādāju visu dienu. De--l(-)-sem --s d--. D_______ s__ v__ d___ D-l-l-a- s-m v-s d-n- --------------------- Delal(a) sem ves dan. 0
ēst j-s-i j____ j-s-i ----- jesti 0
Es paēdu. Jed-l------a- -em. J____ (______ s___ J-d-l (-e-l-) s-m- ------------------ Jedel (jedla) sem. 0
Es apēdu visu ēdienu. Pojedel -p--edl----e- v-o--ra--. P______ (________ s__ v__ h_____ P-j-d-l (-o-e-l-) s-m v-o h-a-o- -------------------------------- Pojedel (pojedla) sem vso hrano. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.