Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   no Bisetninger med at 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [nittien]

Bisetninger med at 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. Kan-kj- -----l---b--r------i -o--en. Kanskje det blir bedre vær i morgen. K-n-k-e d-t b-i- b-d-e v-r i m-r-e-. ------------------------------------ Kanskje det blir bedre vær i morgen. 0
Kā Jūs to zināt? Hv--dan -e- -u-d--? Hvordan vet du det? H-o-d-n v-t d- d-t- ------------------- Hvordan vet du det? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. J-g-h-----at-d-t-b--- b-d--. Jeg håper at det blir bedre. J-g h-p-r a- d-t b-i- b-d-e- ---------------------------- Jeg håper at det blir bedre. 0
Viņš noteikti atnāks. Ha----m----h--t--i---rt. Han kommer helt sikkert. H-n k-m-e- h-l- s-k-e-t- ------------------------ Han kommer helt sikkert. 0
Vai tas ir noteikti? Er-d-t sik-e-t? Er det sikkert? E- d-t s-k-e-t- --------------- Er det sikkert? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. J-- --t-at--an--om-er. Jeg vet at han kommer. J-g v-t a- h-n k-m-e-. ---------------------- Jeg vet at han kommer. 0
Viņš noteikti piezvanīs. Han--i-ge- --kkert. Han ringer sikkert. H-n r-n-e- s-k-e-t- ------------------- Han ringer sikkert. 0
Patiešām? Vir-e-i-? Virkelig? V-r-e-i-? --------- Virkelig? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Jeg -ror ---) han-rin-er. Jeg tror (at) han ringer. J-g t-o- (-t- h-n r-n-e-. ------------------------- Jeg tror (at) han ringer. 0
Vīns noteikti ir vecs. V-n----r -ik-e-t-g----l. Vinen er sikkert gammel. V-n-n e- s-k-e-t g-m-e-. ------------------------ Vinen er sikkert gammel. 0
Vai jūs to droši zināt? V------d-t -ed-s---er--t? Vet du det med sikkerhet? V-t d- d-t m-d s-k-e-h-t- ------------------------- Vet du det med sikkerhet? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. J-- --ta---- -en-e--g-m-e-. Jeg antar at den er gammel. J-g a-t-r a- d-n e- g-m-e-. --------------------------- Jeg antar at den er gammel. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. S-e--n---- --r---ot- -t. Sjefen vår ser flott ut. S-e-e- v-r s-r f-o-t u-. ------------------------ Sjefen vår ser flott ut. 0
Jūs tā domājat? Syne- du? Synes du? S-n-s d-? --------- Synes du? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Je----ne- -----n--er v--dig-----t-u-. Jeg synes at han ser veldig flott ut. J-g s-n-s a- h-n s-r v-l-i- f-o-t u-. ------------------------------------- Jeg synes at han ser veldig flott ut. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. Sje--- ha--sikke---e- kjær---e. Sjefen har sikkert en kjæreste. S-e-e- h-r s-k-e-t e- k-æ-e-t-. ------------------------------- Sjefen har sikkert en kjæreste. 0
Jūs patiešām tā domājat? T--r d- de-? Tror du det? T-o- d- d-t- ------------ Tror du det? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. Det -- g-d---------t -an -----n-k--r-ste. Det er godt mulig at han har en kjæreste. D-t e- g-d- m-l-g a- h-n h-r e- k-æ-e-t-. ----------------------------------------- Det er godt mulig at han har en kjæreste. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!